Likumdošana un jaunas likuma izmaiņas nav "pirmais ierocis" cīņā pret terorismu, skaidro Terorisma un Krīžu vadības nodaļas vadītājs Olivjē Luiks.
Viņš norāda, ka ir jāsaprot, ka Eiropā būt radikāli noskaņotam cilvēkam ir legāli tiktāl, ciktāl netiek pārkāpts sarkanajai līnijai, kas ved no ekstrēmisma līdz pat terorismam. Eksperts pauž, ka internets ir "fantastisks līdzeklis", kuru aktīvi izmanto arī teroristisko tīklu dalībnieki. Viņš uzskata, ka interneta vidi ir jācenšas pasargāt visiem iespējamajiem veidiem, jo patlaban tas tiek izmantots nežēlīgas, dažkārt šokējošas propagandas nolūkiem -, bet "mēs to nedrīkstam pieļaut".
Pēc Luika teiktā, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū pastāv kopīga vēlme un apņemšanās dalīties ar informāciju, jo pašreiz tā ir viena no grūtībām un viens no trūkumiem.
Eksperts arī vērš uzmanību uz milzīgo problemātiku, kas pastāv cietumos - riskam, ka daudzi cilvēki tieši tur radikalizējas. "Eksperti norāda, ka pirmās probācijas nedēļas, cilvēkam iznākot no cietuma, ir viskritiskākās," skaidro Luiks, uzsverot, ka problēma pastāv tajā apstāklī, ka ir jāveic interpersonāls darbs.
Arī Eiropas Parlamenta (EP) deputāte no Vācijas Monika Holmeijere uzsver, ka cietumi ir radikalizācijas "karstais punkts", un uz to ir jāraugās kā uz vienu no lielākajiem riskiem ES turpmākajā cīņā ar terorismu.
Parlamentāriete arī norāda, ka radikalizācija ir gan iekšēja, gan ārējā, tāpēc ES būtu ļoti rūpīgi jāraugās un jāseko līdzi tam, kā cilvēki tiek ievilināti radikalizācijas tīklos.
Eksperti atzīst, ka terorisms līdz šim nav bijis uz "ES paplātes", tas nav bijis tās dienaskārtībā, un lielā mērā tas bija valstu nacionālais jautājums.
Patlaban ES debatē par vairākām likumdošanas izmaiņām, lai stiprinātu cīņu pret terorismu, tostarp par Pasažieru datu reģistru. Par regulējumu atbildīgais EP deputāts Timotijs Kērkhoups žurnālistiem stāstīja, ka datu reģistrs nav "sudraba lode", bet gan daļa no lielākas puzles. Deputāts arī komentēja jautājumu par Šengenas zonas slēgšanu, uzsverot, ka tas nav risinājums, kāds savukārt būtu lielāks skaits robežpārbaužu.
"Parīze bija uzskatāms piemērs tam, ka mums patiešām ir jācīnās ar terorismu. Cilvēkiem ir jābūt ticībai, ka viņu līderi reflektē par drošības jautājumiem, - mums ir jāievāc resursi, lai pasargātu savus cilvēkus," komentēja Kērkhoups.
Komentējot datu reģistra ieceri, viņš izteicās, ka ir jāatrod balanss starp cilvēku un brīvību, un līdzekļiem, kas policijai un drošības iestādēm būtu vajadzīgi, lai cīnītos ar drošības riskiem.