Graujošās jaunrades instrumenti

Aizvadītā nedēļa bija vasaras sezonai politiski piesātināta. Tika izveidota parlamentārā izmeklēšanas komisija, kura pētīs žurnālā Ir publicētu daiļdarbu, sauktu arī par Rīdzenes sarunām; ievēlēta šīs komisijas priekšsēdētāja, kas izraisīja skaļu sašutumu zināmās aprindās; Saeimā tika nobalsots par pēdējā laika vērienīgāko nodokļu reformu un tika pieteikts jauns politiskais spēks.

Svarīgākais starp šiem notikumiem teorētiski it kā būtu nodokļu likumu pieņemšana, jo tā skars ikvienu Latvijas iedzīvotāju, taču sociālajos tīklos jau skan aicinājumi jaukt ārā esošo koalīciju, iziet ielās, atlaist Saeimu un vispār taisīt revolūciju. Respektīvi, ko tur niekoties ar kaut kādiem budžetiem, nodokļiem, reformām un tamlīdzīgām blēņām, ja deguna priekšā Lielā tautas atmoda. Ceturtā pēc skaita. Es, protams, ironizēju, bet daži šīs lietas skandē pilnā nopietnībā. Var, protams, vaicāt, kāds ir šīs neparastās revolucionārās aktivitātes iemesls? Kas tāds ir noticis, ka tauta jāaicina ielās un jārīko ārkārtas vēlēšanas?

Pavasarī intervēju Eiroparlamenta deputāti, Latvijas politikas vienu no Atmodas laika pēdējiem mohikāņiem - Sandru Kalnieti, kura prognozēja, ka nākamajās vēlēšanās saglabāsies vēl esošā vadošo partiju konfigurācija ar ZZS priekšgalā, bet 2022. gada vēlēšanās… tad gan vecajiem dinozauriem būšot velns un elle. Uz jautājumu, vai tad līdz rudenim neizveidosies kāds jauns politiskais spēks kreisi liberālajā nišā, Kalniete atbildēja izvairīgi, norādot uz nopietnu līderu (vilcēju) trūkumu. Tagad šāds līderis (reklāmas seja) ir atradies - Daniels Pavļuts. Cits jautājums, vai viņš izrādīsies arī tikpat enerģisks vilcējs, cik runātājs. To rādīs laiks, bet pēdējā mēneša laikā uzkulto jezgu ap tā dēvētajām Rīdzenes sarunām nevar skatīt atrauti no šā jaunā spēka uznāciena.

Jāatzīst, polittehnologi ir pastrādājuši godam. Atbilstoši Hārvarda universitātes profesora Kleitona Kristensena slavenajai graujošās jaunrades (disruptive innovation) teorijai, agrāk sekmīgu uzņēmumu noriets sākas dēļ tā, ka rodas jaunas kompānijas, kas nodrošina vienkāršumu, ērtumu, pieejamību un lētumu tur, kur visi pieraduši pie sarežģītības un augstām cenām. Šie paši principi darbojas arī politikā. Realizējot sarežģītas lietas, piemēram, nodokļu vai veselības aprūpes sistēmas reformas, panākumus gūt ir daudz grūtāk, nekā skandējot vienkāršus, katram labi saprotamus, ērti lietojamus un lētus (primitīvus) saukļus - nost ar oligarhiem; atlaist Saeimu; nē valsts nozagšanai un tamlīdzīgi.

Tad nu šo graujošās jaunrades druvu gatavojas appļaut jaunā politiskā kustība Par. Atceros, ka sen, sen atpakaļ, kad pirmo reizi lidoju ar lidmašīnu, šķita - kādas gan lidojot briesmas, ja apakšā tik blīvs un mīksts mākoņu klājiens. Protams, labi sapratu, cik šīs klājiens blīvs un kaut ko uz sevis noturēt spējīgs. Jāsaka, kustības Par ekspluatētajai oligarhu sarunu tēmai ir tikpat stingrs pamats kā sabiezējušam mākoņu pēlim zem lidmašīnas. Pēc izskata tas ir blīvs un noturīgs, bet - saskaroties tuvāk - tukšs un gaisīgs, jo: par kurām konkrētām sarunām ir runa un kas tieši tajās tāds Saeimas atlaišanas vērts? Kad tās ir notikušas (žurnāla Ir publikācijās pilnībā iztrūkst laika norādes) un kāda tām saistība ar mūsdienām? Kas tajās pļāpās nosodāms, jo valdības stādīt un gvelzt par jebko var gan Saeimas kafejnīcā koalīcijas deputāti, gan viesnīcā Rīdzene dziļā opozīcijā esošie Šlesers un Urbanovičs, gan Āgenskalna tirgus alus dzertuvē Fedja un Gena. Nekā krimināla tur nav, jo citādi jau sen Strīķe būtu procesu uzcepusi kaut Grinberga lietas līmenī.

Par šīs Strīķes neprofesionalitātes komisijas priekšsēdētāju ievēlēta Sudraba. Ārprāts! Atlaist Saeimu! Apžēliņ, kas notiek? Daži laikam iedomājušies, ka tikai viņu vienīgais viedoklis ir respektējams, komisija jāvada tikai viņu kandidātam un arī gala ziņojums žurnāla Ir redakcijā jau ir uzrakstīts, kuru pārējiem komisijas locekļiem atliek vien parakstīt? Sviests kaut kāds, un uz šādas bāzes labi izglītotais Pavļuts grasās dibināt partiju? Nu, nu. Redzēsim, cik augstu var uzlidot, planējot primitīvu pasaku murgosfērā, ko Hārvardā pie Kristensena studējošais Pavļuts cer izmantot kā graujošās jaunrades instrumentu varas iegūšanai.