Ģenerālprokurors: Izmeklēšanas komisijā izpausts valsts noslēpums

Jau pirms t.s. oligarhu lietas parlamentārās izmeklēšanas komisijas 4. janvāra slēgtās sēdes žurnāla Ir pārstāvei kāds bija izpaudis ar pretizlūkošanas pasākumiem saistītu informāciju, t.i., valsts noslēpumu, kas turklāt nekādi neattiecas uz «oligarhu lietu» vai uz viesnīcā Rīdzene ierakstītām sarunām, intervijā Neatkarīgajai apstiprināja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers (visu interviju lasiet Neatkarīgās pirmdienas numurā).

Šis ir pavisam cita līmeņa valsts noslēpuma izpaušanas gadījums nekā t.s. Rīdzenes sarunas, un te nekādi nevar runāt par to, ka, izpaužot šo valsts noslēpumu, būtu izgaismota kāda korupcijas slēpšana vai šis būtu saistīts ar sorosiešiem tik tīkamo «valsts nozagšanu».

Parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas līdz 25. janvārim pētīja «valsts nozagšanas pazīmes un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr. 16870000911», 4. janvāra sēdē iztaujāja virkni ļoti augstu valsts amatpersonu, kurām savulaik bija vai joprojām ir pieeja valsts noslēpumam visaugstākajā līmenī.

Komisijas sēde sākās ar bijušās KNAB priekšnieka vietnieces un ilgu laiku arī KNAB priekšnieka pienākumu izpildītājas, tagad politiķes Jutas Strīķes iztaujāšanu. Komisijas sēde tika pasludināta par slēgtu un komisijai nepiederošie klātesošie - žurnālisti, TV operatori u.c. - tika lūgti atstāt komisijas darba telpas.

Nedaudz vēlāk šīs telpas atstāja arī citi uz iztaujāšanu parlamentārās izmeklēšanas komisijā uzaicinātie - ģenerālprokurors Ē. Kalnmeiers, KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča un viņas bijušais priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, pazīstamais J. Strīķes «cīņu biedrs» KNAB un politikā Juris Jurašs, kā arī bijušais Drošības policijas priekšnieka vietnieks un Pretterorisma centra vadītājs Juris Leitietis. Acīmredzot komisija katru uzaicināto vēlējās iztaujāt atsevišķi.

Saeimas gaiteņos pie komisijas darba telpām pat vairāku stundu garumā radās iespējas savstarpēji kontaktēties visai nopienai kompānijai - iepriekšminētajiem esošajiem un bijušajiem visaugstākā līmeņa izmeklēšanas un drošības iestāžu vadītājiem un žurnālistiem. Notiekošo turpināja filmēt vairāku TV operatori un, kā redzams arī no Neatkarīgās iepriekšējās publikācijas - fiksēt preses fotogrāfi.

Īpašā slepenības režīma telpās tika iztaujāts J. Leitietis un šajā sēdes daļā nedrīkstēja piedalīties pat parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāja Inguna Sudraba, kurai joprojām nav izsniegta pielaide valsts noslēpumam.

Tomēr vēl pirms J. Leitieša iztaujāšanas Saeimas īpašās slepenības režīma telpās viņu Saeimas gaiteņos sāka iztaujāt Ir pārstāve I. Sprance, turklāt par jautājumiem, kurus Drošības policijas priekšniekam un Pretterorisma centra vadītājam vēl tikai gatavojās uzdot parlamentārās izmeklēšanas komisijas loceklis Andrejs Judins (jaundibinātā partija Kustība Par). Proti, par to, ko Pretterorisma centra vadītājs savulaik esot runājis ar Lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētāju Krišjāni Peteru.

Klātesošie arī varēja novērot, kā J. Leitietis pieved Ir pārstāvi pie Ē. Kalnmeiera, aicinot žurnāla pārstāvi viņai zināmo izklāstīt tieši ģenerālprokuroram.

«Es to apstiprinu, ka tas tiešām tā arī bija,» intervijā Neatkarīgajai teica Ē. Kalnmeiers. «Mēs stāvējām /izmeklēšanas komisijas darba telpas/ ārpusē - tāda grupiņa -, un pēkšņi pienāca Sprances kundze un sāka Leitieša kungu iztaujāt par jautājumiem, kas saistīti ar jūsu pieminēto tēmu. Tas nozīmē, ka Sprances kundzei bija informācija par šo tēmu vēl pirms komisijā tā tika apspriesta - vēl krietni pirms Leitietis runāja ar komisijas locekļiem. Protams, arī šajā gadījumā bija izpausta valsts noslēpumu saturošu informācija.

Arī /no operatīvās lietas ņemtie/ sarunu ieraksti, kuri tika nopubliskoti, ir valsts noslēpums,» skaidroja Ē. Kalnmeiers.

Viņš pilnībā piekrita, ka Pretterorisma centra vadītāja un Lidostas «Rīga» vadītāja savulaik ierakstītās sarunas izpaušana jau ir nesalīdzināmi bīstamāka, nekā izbeigtas krimināllietas materiālu publicēšana.

Cita starpā Ē. Kalnmeiers arī pastāstīja, ka šī parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēde bija īpaši laikietilpīga. «Es iegāju komisijas sēdē pēc plkst. 16.00, lai gan sēde sākās 11.00. Visu šo laiku es stāvēju ārpusē. Leitieša kungu ieaicināja pēc 17.00 - viņi aizgāja uz slepenības režīma telpu,» diezgan šokējošus faktus atklāja ģenerālprokurors.

Jāatgādina, ka žurnāls Ir publiskoja ne tikai to, ka Saeimas visslepenākajā telpā J. Leitietis ticis iztaujāts par to, ko savulaik runājis ar Lidostas «Rīga» valdes priekšsēdētāju, bet arī to, ka šo informāciju žurnālam, visticamāk, atklājis A. Judins.

«Pētot oligarhu lietu, Saeimas deputāts Andrejs Judins bija sašutis un sāka interesēties, kāpēc nav izmeklēts lietā redzams noziegums un valsts amatpersona palikusi nesodīta.» «Pēc Judina ierosinājuma Leitietis tika uzaicināts uz Saeimas komisiju,» atgādināja Ir. Tādējādi žurnāls Ir faktiski arī ir norādījis, kura persona ir tās informācijas avots.