Rīt lems par deputātes Glorijas Grevcovas izslēgšanu no dalības sešās Saeimas sēdēs

© Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

Saeima ceturtdien, 23.februārī, sanāks uz ārkārtas sēdi, un tajā izskatīs Saeimas Ārlietu komisijas sagatavoto lēmuma projektu par Krievijas īstenotā agresijas kara pret Ukrainu gadadienu. Ārkārtas sēde sāksies pulksten 9.00.

Pēc ārkārtas sēdes Saeima skatīs 23.februāra kārtējās sēdes darba kārtību, kurā iekļauti 27 jautājumi.

Galīgajā lasījumā paredzēts skatīt grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā. Tie rosināti, lai eID karti kā obligātu personu apliecinošu dokumentu varētu ieviest pakāpeniski, nevis no šī gada 1.maijā, kā bija paredzēts iepriekš.

Darba kārtībā ir arī lēmuma projekts par deputātes Glorijas Grevcovas izslēgšanu no dalības sešās Saeimas sēdēs, kā arī lēmuma projekts par parlamentārās izmeklēšanas komisijas par finanšu sektora "kapitālā remonta" apstākļiem un tā radītajām sekām uz finanšu un kapitāla tirgus sistēmu locekļu apstiprināšanu.

Deputāti arī lems par jaunu likumprojektu nodošanu izskatīšanai komisijās. To vidū grozījumi Bāriņtiesu likumā un citos likumos, kas paredz atslogot bāriņtiesas no tām netipisku uzdevumu pildīšanas, kā arī grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, lai varētu pilnveidot no fonda izmaksāto uzturlīdzekļu atgūšanas mehānismus. Tāpat deputāti lems, vai komisijās skatīt rosinātās izmaiņas nodokļu likumos.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūgusi iekļaut darba kārtībā un izskatīt pirmajā lasījumā grozījumus likumā, kas paredz uzlabot ārējās sauszemes robežas apsardzības tehnoloģisko risinājumu ieviešanu.

Savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūgusi rītdien pirmajā lasījumā izskatīt grozījumus Komerclikumā, ar kuriem iecerēts uzlabot un vienkāršot komercsabiedrību reorganizācijas procesu gan nacionālā, gan pārrobežu līmenī.

Ceturtdien pulksten 17.00 paredzēta amatpersonu atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem.

Politika

“Neaizrijies! Neapvemies!” – šie spožie vārdi, kurus premjere Evika Siliņa Saeimas zālē veltīja deputātam Edvardam Smiltēnam, viņai vilksies pakaļ kā dubļains striķa gabals. Bet varēja notikt arī citādi, ja vien iedomātās debesīs dzīvojošā premjere būtu vismaz nojautusi, ka pēc tādas neglītas izgāšanās vajag atvainoties. Tas būtu pašsaprotami. Aptaujāju, ko par to domā valsts augstās amatpersonas un politologs.

Svarīgākais