Šmits: Ar "Saskaņu" jāspēj sadarboties konstruktīvi
 
VIENĪGAIS DŪZIS KPV LV KAVĀ? Didzis Šmits, nenoliedzami, ir kvalitatīvākais no KPV LV jauniegūtajiem aktīviem. To, vai ar viņu pietiks, lai uzrunātu ārpus elektorāta «dusmīgā vīrieša» segmenta esošos, pagaidām pāragri spriest, taču izredzes vismaz vienreiz neizgāsties televīzijas debatēs partija nu ir ieguvusi ©F64

Sakritības vai likumsakarības dēļ, bet, pēc jaunāko partiju reitingu publiskošanas, KPV LV piesaistījusi vairākus partijas biedrus, kas vismaz daļēji var atšķaidīt populāro uzskatu, kas apšauba partijas intelektuālo kapacitāti. Spēcīgākais jaunpienācējs ir Didzis Šmits. Tiesa, viņa attieksme par iespējamo sadarbību ar Saskaņu vairo ticamību versijai, ka pārsteidzošas veiksmes gadījumā KPV LV ar šo politisko spēku varētu sadarboties valdības ietvaros.

Jau vēstīts, ka mēneša laikā Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa dibinātā partija KPV LV spējusi gandrīz dubultot savu atbalstītāju skaitu, un organizācijas reitings sasniedza septiņus procentus. Politisko norišu vērotāji norādīja, ka straujās reitinga izmaiņas saistāmas ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Saeimas namā veikto A. Kaimiņa aizturēšanu, un prognozēja, ka, līdz ar reitinga pieaugumu, partija, visticamāk, spēs piesaistīt jaunus, jaudīgākus, partijas biedrus.

Šī prognoze ir piepildījusies. Par iestāšanos KPV LV paziņojis Latvijas Zivrūpniecības savienības prezidents Didzis Šmits, bet organizācijas premjerministra amata kandidāts Aldis Gobzems paziņojis, ka partijā iestājies arī Zolitūdes traģēdijā cietušais ugunsdzēsējs Rolands Kreicmanis un ķirurgs Sergejs Šapovalovs.

R. Kreicmani prāvā pret veikala Maxima un sabrukušās ēkas īpašniekiem pārstāvēja A. Gobzems, taču vairāk nekā 200 tūkstošu lielo prasību tiesa pirmajā instancē noraidīja. Savukārt S. Šapovalovs pērn jau mēģināja iesaistīties politikā. Viņš no partiju apvienības Latvijas Reģionu apvienība/Latvijas attīstībai saraksta kandidēja Rēzeknes domes vēlēšanās, taču saraksta pārstāvji pilsētas domē neiekļuva.

To, vai šie partijas biedri tiks iekļauti KPV LV sarakstā, uzzināsim jau tuvākajās dienās, bet A. Gobzems jau paziņojis, ka uz Saeimu noteikti virzīs D. Šmitu, kuram organizācija labprāt uzticētu kādu ministra amatu.

D. Šmita atpazīstamība pieauga pēc tam, kad viņš Eiropas Savienības varas gaiteņos veiksmīgi pārstāvēja gan zivrūpnieku, gan gaļas pārstrādātāju intereses cīņā par tradicionālo gatavošanas metožu saglabāšanu. Taču aktīvs sabiedrības loceklis viņš bijis arī ārpus Latvijas Zivrūpniecības savienības. Viņš strādājis ārlietu ministru Arta Pabrika un Riharda Pīka birojos, pieredzi guvis, strādājot Latvijas vēstniecībā Francijā, bijis partijas Jaunais laiks biedrs un tās preses sekretārs.

D. Šmits nodibinājis arī savu partiju - Jaunlatvija. No šīs partijas viņš 2009. gadā kandidēja Rojas pagasta pašvaldības vēlēšanās un, vienīgajam no saraksta ievēlētajam kandidātam atsakoties no mandāta, kļuva par pašvaldības deputātu. Vēlāk viņš atbalstīja Jaunlatvijas, kuras viens no mērķiem bija nepilsoņu integrēšana Latvijas sabiedrībā, iekļaušanos Vienotību veidojošo partiju kopā, taču šī iecere cieta neveiksmi. Kopš 2010. gada viņš vada Zemkopības ministrijas paspārnē esošo Eiropas Zivsaimniecības fonda uzraudzības komiteju. Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja apkopoto informāciju līdz šim D. Šmits partijām ziedojis tikai piecas reizes. Četras reizes Jaunlatvijai un vienreiz Jaunajam laikam. Kopsummā 1451 eiro.

Jautāts, kas pamudinājis iestāties KPV LV, D. Šmits neslēpj, ka viņu uz šīm Saeimas vēlēšanām uzrunājušas vairākas partijas gan no koalīcijas, gan opozīcijas, taču to nosaukumus viņš nevēlas atklāt (neoficiāli zināms, ka viņu uzrunājusi gan Saskaņa, gan Zaļo un zemnieku savienība). KPV LV viņam simpatizējot patiesa vēlme mainīt iesīkstējušo sistēmu, un viņa izvēle nekādā gadījumā nav saistāma ar augošajiem reitingiem, kas vairo iespējamību tikt ievēlētam parlamentā.

«Es vairs nevēlos komentēt no malas, bet iesaistīties procesos,» saka D. Šmits un paskaidro, ka viņam nepieņemama šķiet valsts uzvedība OIK, bankas ABLV jautājumos un, pēc viņa domām, dīvainā nodokļu sistēmas reforma. «Ja iepriekš uzskatīju, ka valdība strādā un kļūdīties ir normāli, tad tagad saprotu, ka ir fundamentālas domāšanas problēmas,» saka jaunais KPV LV biedrs.

Aizskarot jautājumu par KPV LV iespējamo sadarbību ar Saskaņu, D. Šmits vispirms norāda, ka, pēc viņa domām, pirms vēlēšanām šāda veida sarunas nav racionālas, taču viņš neredzot šķēršļus dot iespēju Saskaņai deleģēt savus ministrus un iesaistīt tās cilvēkus, piemēram, Ivaru Zariņu, OIK jautājuma atrisināšanai, noteiktu uzdevumu veikšanai. «Nedomāju, ka mēs runāsim par tādu klasisko koalīciju, kā līdz šim. Ne par koalīciju ar Saskaņu, ne pat koalīciju ar kādu pret Saskaņu. Noteiktos jautājumos ar Saskaņu mēs nekad nevienosimies, bet svarīgākie, manuprāt, ir tie jautājumi, par kuriem var vienoties,» iespējamās sadarbības ar Saskaņu ieskicē D. Šmits.