Vējoņa iniciatīva iesprūst kvoruma trūkuma dēļ

«Šo jautājumu nevajag sasteigt,» neslēpjot prieku, ka atbildīgajai komisijai nav kvoruma, uz tās vadītāja Artusa Kaimiņa prātošanu par iespējamību sasaukt ārkārtas sēdi, lai lemtu par Valsts prezidenta rosināto likumprojektu par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem, pauda Nacionālo apvienību pārstāvošais Jānis Dombrava.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai otrdien bija plānots izskatīt Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa virzīto likumprojektu, ar kuru paredzēts pārtraukt nepilsoņa statusa piešķiršanu nepilsoņu ģimenēs piedzimušajiem mazuļiem.

R. Vējonis jau 12. Saeimā centās virzīt identisku likumprojektu, taču sadūrās ar nepārvaramu pretestību. Paužot cerību, ka jaunievēlētā 13. Saeima savos uzskatos būs liberālāka, viņš mēģināja atkal, un šis mēģinājums bija pat vairāk nekā veiksmīgs - likumprojektam jau iesniegti priekšlikumi, kas prezidenta redzējumu būtiski paplašina.

R. Vējoņa iniciatīva paredz vairs nepiešķirt nepilsoņu statusu bērniem, kuri dzimuši Latvijā pēc 2020. gada 1. janvāra. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tā pieņemšana veicinās saliedētas un uz Latvijas tautas kopīgajām vērtībām balstītas Latvijas sabiedrības turpmāku attīstību.

Savukārt Attīstībai/PAR! Saeimas frakcija, kas arī iepriekš nav slēpusi, ka, izskaužot nepilsoņu institūciju, vēlas saliedēt Latvijas tautu, vēlas panākt, lai Latvijas pilsonību automātiski iegūtu visi līdz 2020. gadam 15 gadus nesasniegušie nepilsoņi, ja vien tie nav citas valsts pavalstnieki.

Arī pie frakcijām nepiederošais deputāts Aldis Gobzems vēlētos, lai Latvijas pilsonība tiktu piešķirta visiem pēc 1991. gada 21. augusta Latvijā dzimušajiem nepilsoņiem. Viņš norāda, ka to skaits nav liels - aptuveni 10 tūkstoši.

«Turpināt to, ka valstī ir šāda nepilsoņu institūcija, nav pareizi, un kādā brīdī tam ir jāpieliek punkts. Bērniem, kas piedzimst Latvijā, jākļūst par Latvijas pilsoņiem. Ja vecāki tomēr vēlētos atteikties no Latvijas pilsonības, tad lai viņi raksta iesniegumu un izvēlas to valsti, kuras pilsonību viņi tiešām vēlas,» pērn minēja prezidents.

Tam nepiekrīt Nacionālā apvienība, kas uzskata, ka pilsonība nav «jāmet pakaļ» tiem, kas to nevēlas. Turklāt pilsonības iegūšana neesot pārlieku sarežģīta, lai persona, kas patiešām vēlas nodibināt ciešāku saikni ar zemi, kurā tā dzīvo, nevarētu to iegūt.

Tādēļ apvienību pārstāvošais J. Dombrava likumprojektā iesniedzis vairākus priekšlikumus, kas pēc būtības neitralizētu prezidenta ieceri. Piemēram, viens no tiem nosaka, ka 21 gada vecumu sasniedzis nepilsonis automātiski «tiek uzskatīts par tās valsts piederīgo bez pases, no kuras teritorijas šīs personas tiešie radinieki augšupejošā līnijā ir ieceļojuši Latvijas teritorijā laika periodā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1991. gada 21. augustam».

Taču šos priekšlikumus komisija tā arī neizskatīja kvoruma trūkuma dēļ. Uz tās sēdi nebija ieradušies pieci no deviņiem deputātiem. Ņemot vērā, ka komisijā ir vairāki steidzamāki par šo likumprojektu, tas, visticamāk, komisijā tiks skatīts vien rudenī. Ja pretēji J. Dombravas rosinājumam A. Kaimiņš tomēr nesasauks šim likumprojektam īpaši atvēlētu komisijas sēdi.