Saeimas komisija atkārtoti atliek lēmuma pieņemšanu par Zakatistova izdošanu

Komisija šo jautājumu pirmo reizi skatīja jau 25.aprīlī, toreiz lēmuma pieņemšana tika atlikta, jo uz sēdi nevarēja ierasties prokurors. Šodien komisija atkārtoti skatīja šo jautājumu un nolēma ļaut deputātiem iespēju iepazīties ar lietas materiāliem, tādējādi vēlreiz atliekot lēmuma pieņemšanu. Komisija iecerējusi, ka Saeimas sēdē šo jautājumu varētu skatīt 6.jūnijā.

Komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK) skaidroja, ka, iepazīstoties ar lietas materiāliem un skatoties plašākā kontekstā ar iepriekšējiem gadījumiem, tika nolemts deputātiem ļaut iepazīties ar ierobežotas pieejamības materiāliem. Turklāt neesot izskanējuši protesti arī no prokurora puses, ka tas būtu steidzami risināms. Sēdes laikā bija arī ierosinājums balsot šodien un virzīt šo jautājumu uz nākamo parlamenta sēdi, bet to atbalstīja tikai viens no deputātiem, pastāstīja Kursīte-Pakule.

Taujāta par to, vai šajā situācijā Zakatistovam būtu korekti piedalīties Valsts prezidenta vēlēšanās, kas paredzētas 29.maijā, politiķe atbildēja: "Manuprāt, nebūtu korekti apvainot Zakatistovu vai jebkuru citu pirms tiesas lēmuma".

Šodien diskusijas galvenokārt notika slēgtajā sēdes daļā. Sākotnēji gan vairāki parlamentārieši uzdeva dažus jautājumus prokuroram Mārim Urbānam sēdes atklātajā daļā. Deputātu jautājumi bija vairāk saistīti arī ar cita izdotā deputāta - Jura Juraša (JKP) - lietu.

Parlamentāriete Juta Strīķe (JKP) prasīja par termiņiem lietas virzīšanā un to, vai pēc apsūdzības celšanas plānots veikt izmeklēšanas darbu. Urbāns norādīja, ka lietas faktiskie apstākļi ir skaidri, bet runa ir par papildu pierādījumu iegūšanu.

Strīķe arī prasīja, vai Urbāns vasarā plāno atvaļinājumu. Prokurors atteicās atbildē uz šo jautājumu, taču vaicāja, vai viņam ir tiesības uz atpūtu. Uz to Strīķe atbildēja, ka tas nozīmē, ka Urbāns dosies atvaļinājumā, bet Juraša un Zakatistova lietas tajā laikā nevirzīsies uz priekšu.

Viņa arī prasīja, vai kāds ietekmē Urbāna neatkarību. Prokurors teica, ka spiediena no prokuratūras vadības nav, taču kopumā psiholoģiskais spiediens pastāv, taču sīkāk viņš šo jautājumu nekomentēšot.

Parlamentāriete Linda Ozola (JKP) norādīja, ka jautājumā par Zakatistova izdošanu deputāti nevar neņemt vērā, ka bija lieta par Juraša izdošanu, kas vēl nav nonākusi līdz tiesai. Ozola uzsvēra, ka šādos gadījumos ir svarīgi, lai lieta pēc iespējas ātrāk nonāktu tiesā. Savukārt Urbāns uzsvēra, ka lieta netiek vilcināta.

Iepriekš Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs lūdza prokuratūrai par krāpšanu lielā apmērā apsūdzēt Zakatistovu un uzņēmēju Viesturu Tamužu. Tad prokuratūra vērsās Saeimā ar lūgumu izdot Zakatistovu. Ģenerālprokuratūra jau nolēmusi Tamužu saukt pie kriminālatbildības par krāpšanu lielā apmērā.

Zakatistovs un Tamužs apsūdzības noraida. Zakatistovs žurnālistiem skaidroja, ka pārmetumi par krāpšanu nav pamatoti, jo viņš sniedzi uzņēmumam "Eco Baltia Gupa" konsultācijas par atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem Eiropas Savienībā (ES).

Otrdien Zakatistovs preses konferencē žurnālistiem arī iedeva apkopojums par pieņemšanas-nodošanas aktiem par laiku no 2016.gada 1.jūnija līdz 2017.gda 31.maijam saskaņā ar konsultāciju līgumiem starp "Per capita" un "Eco Baltia Grupa". Šajā apkopojumā minēti pieņemšanas-nodošanas aktu numuri, kā arī jautājums, par ko sniegtas konsultācijas. Piemēram, konsultācijas sniegtas par Eiropas Komisija nostāju atkritumu apsaimniekošanas nozares konkurences un regulācijas jautājumos, starptautiski atzītu atkritumu apsaimniekošanas pētniecības kvalitātes novērtējumu un prasībām, pārmaiņu vadības konsultācijas par ES direktīvām un citi.

Satversme nosaka, ka pret deputātu nevar sākt kriminālvajāšanu bez Saeimas piekrišanas. Ja tiesībsargājošās iestādes prasa Saeimai izdot kādu deputātu, šo jautājumu vispirms izskata Mandātu komisija, kas arī sagatavo lēmumprojektu, par kuru lemj parlaments.

Ja Saeima piekrīt kriminālvajāšanas uzsākšanai pret kādu deputātu, viņš zaudē tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās Saeima viņu ir ievēlējusi vai apstiprinājusi, līdz kriminālvajāšanas izbeigšanai vai līdz brīdim, kad stājas spēkā notiesājošs tiesas spriedums. Šajā laikā deputāts saņem pusi sava atalgojuma.