Valdība šodien apstiprināja Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta īstenošanas noteikumus.
Satiksmes ministrija (SM) skaidro, ka Latvijā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras visu līniju ekspluatācijas garums 2015.gadā veidoja 1861,8 kilometrus (km) (neskaitot 33 km vēsturiskā mantojuma šaursliežu dzelzceļu). Dzelzceļa tīkls saistīts ar Igauniju, Lietuvu, Krieviju un Baltkrieviju. Dzelzceļa sliežu izvērstais sliežu ceļu garums kopā veidoja 3171,7 km (tostarp staciju ceļi un pievedceļi). 2015.gadā elektrificēto dzelzceļa līniju garums bija 251 km, kontakttīklu kopējais izvērstais garums bija 637 km.
Pašlaik Latvijā ir elektrificēti 14% no dzelzceļa tīkla, kas ir ievērojami mazāk par Eiropas Savienības (ES) vidējo rādītāju - 55%. Patlaban Latvijā elektriskā vilce tiek izmantota tikai pasažieru pārvadājumiem.
Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrā ir šādi elektrificēti iecirkņi: Rīgas Pasažieru stacija-Jelgava; Torņakalns-Tukums 2; Rīgas Pasažieru stacija-Zemitāni-Skulte; Rīgas Pasažieru stacija-Aizkraukle. Kravas vilcieni šajos posmos kursē, izmantojot dīzeļdzinēju vilces jaudu.
Savukārt neelektrificētie posmi ir Ventspils-Tukums 2-Jelgava; Jelgava-Krustpils; Aizkraukle-Krustpils; Krustpils-Rēzekne; Krustpils-Daugavpils. Pašlaik gan kravas, gan pasažieru vilcieni šajos posmos kursē, izmantojot dīzeļdzinēju vilces jaudu.
SM sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts nosaka Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas īstenošanas noteikumus, mērķi un sasniedzamos rezultātus, iznākuma un rezultāta rādītājus, mērķa grupu, plānoto finansējumu, projekta iesniedzēju un tam noteiktās prasības, atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus.
Paredzēts, ka pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Projekta iesniedzējs un pēc projekta apstiprināšanas arī finansējuma saņēmējs ir AS ''Latvijas Dzelzceļš''.
MK noteikumu projektā noteiktā iznākuma rādītāja (rekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa līniju kopējais garums) piemērošana izriet no Darbības programmas ''Izaugsme un nodarbinātība'' un Eiropas Parlamenta un Padomes regulas. Savukārt rezultāta rādītājs parāda CO2 emisijas dzelzceļa pārvadājumos samazinājumu. Tā sniegums ir cieši saistīts ar sasniegto iznākuma rādītāju jeb tīkla elektrifikācijas apmēru.
Atbilstoši Darbības programmā noteiktajiem sasniedzamajiem rādītājiem pasākumā līdz 2023.gada 31.decembrim CO2 emisijām dzelzceļa pārvadājumos no 164 821 tonnām gadā (t/gadā) jāsamazinās līdz 82 141 t/gadā. Pēc veiktās daudzkritēriju analīzes tika secināts, ka esošais CO2 emisiju daudzums dzelzceļu pārvadājumos no 225 126 t/gadā jāsamazina līdz 180 000 t/gadā. Līdz ar to ir sagatavoti un Finanšu ministrijai iesniegti grozījumi Darbības programmā, pēc grozījumu apstiprināšanas Eiropas Komisijā SM precizēs projektā sasniedzamo rezultatīvo rādītāju.
MK noteikumu projekts arī nosaka pasākumam plānoto finansējuma apmēru, tostarp sadalījumā pa finansējuma avotiem. Pasākumam pieejamais Kohēzijas fonda (KF) finansējuma apmērs ir 346 639 348 eiro. Nacionālo līdzfinansējumu nodrošina projekta iesniedzējs jeb ''Latvijas Dzelzceļš''.
Pēc SM vēstītā, nacionālais līdzfinansējums būs vismaz 61,2 miljoni eiro.
''Dzelzceļa infrastruktūra ir kompleksa inženierbūve, kurā ietilpst ne tikai dzelzceļa virsbūve, (sliežu ceļi), pārbrauktuves un pārejas, inženiertehniskās būves (tilti, ceļa pārvadi, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, komunikāciju kanāli, atbalsta sienas vai aizsargsienas u.tml.), dzelzceļa signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas līnijas, iekārtas vilcienu kustības drošības garantēšanai, pārmiju stāvokļa un signālu regulēšanai, luksofori, signālrādītāji un signālzīmes, dzelzceļa elektroapgādes gaisvadu un kabeļu līnijas, kontakttīkli, transformatoru un vilces apakšstacijas, bet arī dzelzceļa telekomunikāciju tīkli; stacijas, izmaiņas punkti un pieturas punkti, kā arī ēkas un būves, kas nepieciešamas publiskās dzelzceļa infrastruktūras objektu uzturēšanai, remontam un lietošanai,'' klāsta SM.
Lai novērstu dubultā finansējuma risku, MK noteikumu projektā noteikts, ka gadījumos, ja projekta iesniedzējam tiek kompensētas elektrotīkla izbūves un pieslēguma izmaksas, finansējuma saņēmējs atmaksā sadarbības iestādei izmaksu kompensācijas KF finansējuma daļu.
Atsevišķos gadījumos MK noteikumu projektā minētā infrastruktūra var nebūt finansējuma saņēmēja (''Latvijas Dzelzceļa'') īpašumā vai valdījumā. Elektroenerģijas tirgus likumā ir noteikts, ka pārvades sistēma ietver savstarpēji savienotus tīklus un iekārtas, tajā skaitā starpvalstu savienojumus, kuru spriegums ir 110 un vairāk kilovoltu un kuri tiek izmantoti pārvadei līdz attiecīgajai sadales sistēmai vai lietotājiem. Pārvades sistēma ir elektroenerģijas sistēmas īpašnieka vai pārvades sistēmas operatora īpašums.
Tāpat tiesību aktos ir noteikta elektrotīkla pieslēguma definīcija - pieslēgumu veido elektrotīkla daļa, kuru ierīko elektroenerģijas pievadīšanai no pieslēguma vietas sistēmā līdz elektroietaišu piederības robežai. Sistēmas pieslēgums ir sistēmas operatora elektrotīkla daļa, kas ierīkota elektroapgādes nodrošināšanai lietotājam vai elektroenerģijas saņemšanai no ražotāja līdz elektroietaišu piederības robežai.
Līdz ar to pasākumā atbalstāmās darbības tiks detalizētāk uzskaitītas un aprakstītas projekta izstrādes stadijā, kad tiks saņemts izmaksu un ieguvumu analīzes gala apstiprinājums.
Projekta īstenošanas maksimālais termiņš - 2023.gada 31.decembris.
Kā ziņots, 17.janvārī valdība aiz slēgtām durvīm atbalstīja Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta tālāko virzību.
Lai gan sākotnēji bija iecerēts elektrifikāciju sākt Ventspils virzienā, pirmajā posmā elektrificējot līnijas Daugavpils-Krustpils, Rēzekne-Krustpils, tālāk virzienā uz Ventspili, atbilstoši jaunākajam piedāvājumam projekts tiks sākts Rīgas virzienā. Pirmajā posmā elektrifikācija notiks līnijās Daugavpils-Krustpils-Rīga (Šķirotava) un Rēzekne-Krustpils-Rīga (Šķirotava). Aptuvenās projekta pirmā posma izmaksas - 519 miljoni eiro.
Vēl gan paredzēts analizēt, kā projektā nepieciešamo papildu elektroenerģijas pieslēguma punktu izbūve varētu ietekmēt elektroizmaksas gala lietotājiem. Par to bažas paudusi Ekonomikas ministrija.
