Ar Koļegovas deklarāciju saistīto lietu KNAB pārsūtījis Ģenerālprokuratūrai piekritības izlemšanai

KNAB skaidro, ka materiāli pārsūtīti Ģenerālprokuratūrai, jo Krimināllikuma 219.panta "Izvairīšanās no deklarācijas iesniegšanas" piemērošana nav tā kompetencē. Ņemot vērā minēto, "materiāli nekavējoties tika nosūtīti ĢP [Ģenerālprokuratūrai] piekritības izlemšanai," norāda KNAB.

Kā ziņots, VID izvērtējis Koļegovas administratīvā pārkāpuma lietas materiālus un secinājis, ka viņa valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījusi pilnīgu un patiesu informāciju par darījumiem lielā apmērā, aģentūrai LETA pastāstīja VID Sabiedrisko attiecību daļā.

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 275.panta 2.daļā noteikto, 12.augustā pieņemts lēmums par lietvedības izbeigšanu un materiāli nodoti KNAB.

LAPK 275.panta 2.daļa nosaka, ka lēmums par lietvedības izbeigšanu tiek pieņemts, "ja konstatētas noziedzīga nodarījuma pazīmes. Šādā gadījumā materiālus nodod izmeklēšanas iestādei, kas ir tiesīga uzsākt kriminālprocesu".

Koļegova tieši 12.augustā, dienā, kad VID pieņēma iepriekšminēto lēmumu, paziņoja par savas kandidatūras atsaukšanu.

Koļegova pagaidām nav atbildējusi uz aģentūras LETA zvaniem un īsziņām.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK), kura vadītās ministrijas pārraudzībā ir VVD, aģentūrai LETA šovakar sacīja, ka vēl nav iepazinies ar VID izvērtējumu par Koļegovas pieļautajiem pārkāpumiem, tāpēc nevar komentēt, vai konstatētie trūkumi netraucēs viņai pildīt VVD vadītājas pienākumus. Komentāru par radušos situāciju ministrs varēšot sniegt rītdien.

Kā ziņots, "Vienotības" iebildumu dēļ valdība 9.augustā uz nedēļu atlika Koļegovas apstiprināšanu VID ģenerāldirektora amatā. Koļegovas kandidatūru VID vadītāja amatā atbalstīja Zaļo un zemnieku savienība un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. Pēcāk Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) paziņoja, ka pārbaudīs partijas "Vienotība" sniegto informāciju par Koļegovu un viņas saņemtajām dividendēm no uzņēmuma "Pallogs".

"Firmas.lv" dati liecina, ka Koļegova ir 50% kapitāldaļu īpašniece uzņēmumā "Pallogs" un dividendēs no uzņēmuma viņa pērn saņēmusi 320 000 eiro. Kā skaidro pati Koļegova, viņa šīs dividendes pērn dāvinājusi savam brālim. Koļegova pērn arī izsniegusi aizdevumus 220 914 eiro apmērā.

Medijos Koļegova skaidrojusi, ka ir tikai formāla "Pallogs" līdzīpašniece, bet labuma guvējs ir viņas brālis. Arī dāvinājumi esot izsniegti brāļa ģimenei. Tiesa, uzņēmuma gada pārskatos nav atrodama norāde, ka uzņēmuma līdzīpašniece tam būtu aizdevumā izsniegusi iespaidīgas summas, kas rada aizdomas par šo līdzekļu izmantošanu ''aplokšņu algu'' maksāšanai, norāda mediji.

Lai gan Koļegova savās amatpersonas deklarācijās norādījusi, ka pēdējos gados saņēmusi gandrīz miljonu eiro dividendes no sev daļēji piederošā koka palešu ražotāja SIA "Pallogs", firmas iesniegtie dokumenti Uzņēmumu reģistrā liecina, ka uzņēmuma dalībnieki šajos gados nolēmuši peļņu nesadalīt, liecina "Firmas.lv" datubāzē pieejamā informācija.

"Firmas.lv" pieejamie "Pallogs" dalībnieku sapulču protokoli liecina, ka pēdējos četrus gadus uzņēmuma dalībnieku sapulce katru gadu nolēma nesadalīt iepriekšējā gadā gūto peļņu.

Koļegovas amatpersonas deklarācijās norādīts, ka 2015.gadā dividendēs no "Pallogs" viņa saņēmusi 320 000 eiro, 2014.gadā - 380 000 eiro, bet 2013.gadā - 240 000 latu (341 500 eiro).

"Pallogs" peļņa 2015.gadā bija 0,99 miljoni eiro, 2014.gadā - 0,55 miljoni eiro, 2013.gadā - 0,68 miljoni eiro, bet 2012.gadā - 1,05 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.