Šadurska nominācija Vienotības partneru rokās

Ņemot vērā, ka nākamā premjerministra izraudzīšanos formāli uzņēmies Valsts prezidents Raimonds Vējonis, informācija par šā procesa gaitu publiskajā telpā ir skopa, taču neoficiāla informācija apliecina – šobrīd vienīgais kandidāts ir Vienotību pārstāvošais Kārlis Šadurskis, kurš partijai apstiprinājis savu gatavību uzņemties šo amatu, un prezidents par to ir informēts. Viņa oficiālā nominēšana gan var prasīt laiku, jo R. Vējonim jānoskaidro, vai K. Šadurska kandidatūru akceptē pārējie koalīciju veidojošie spēki.

Ar sākotnēji Vienotības izraudzīto premjerministra kandidātu – finanšu ministru Jāni Reiru, kurš jau pašā sākumā neslēpa nevēlēšanos kļūt par premjerministru, R. Vējonis tikās trešdien. Taču arī prezidentam neizdevās mainīt ministra pārliecību, par kuras nelokāmību viņš bija jau informējis partijas biedrus. Tā arī, ne par ko lāga nevienojušās, amatpersonas šķīrušās.

Vienotība laiku lieki netērēja un tās pašas dienas vakarā, apspriežot arī citus kandidātus, apstājusies pie K. Šadurska kandidatūras, kurš no šā goda nav atteicies.

Ņemot vērā, ka Valsts prezidents nav devis iemeslu domāt, ka viņš atteiksies no sākotnējās ieceres valdības veidošanu uzticēt Vienotībai, iespēja, ka K. Šadurska kandidatūra netiks izvirzīta, ir niecīga. Šajā procesā korekcijas gan varot ieviest Zaļo un zemnieku (ZZS) savienību veidojošo partiju līderi, ar kuriem prezidents, visticamāk, apspriedīs K. Šadurska kandidatūru. Pagaidām ne Zaļo un zemnieku savienības, ne Nacionālās apvienības līderi, atrunājoties, ka viņu prezidents vēl nav izvirzījis, nesteidzas solīt atbalstu K. Šadurskim.

Fakts, ka šādām konsultācijām nepieciešams laiks, varētu būt viens no iemesliem, kādēļ R. Vējonis nesteigsies K. Šadurska kandidatūru nosaukt šodien, kā to prognozēja vēl nedēļas sākumā. Tomēr arī bez šīs aizķeršanās valdības veidošanas procesa rezultātu tik ātri nesagaidīt. Visticamāk, tas nenotiks paša prezidenta un nu jau demisionējušās premjerministres Laimdotas Straujumas piesauktajā termiņā – līdz janvāra beigām. Šādu prognozi diktē vairāki apsvērumi, uz kuriem neoficiālās sarunās atsaucas arī koalīciju pārstāvoši politiķi.

Proti, Ministru prezidenta amatu nosargājusī Vienotība visiem spēkiem centīsies pierādīt sabiedrībai, ka tā ir rīcības partija un beidzot apņēmusies iekustināt procesus, kas jau ilgu laiku satrauc daļu vēlētāju. Piemēram, iegrožot maksātnespējas administratorus. Lai to izdarītu, Vienotībai būs nepieciešams panākt, lai no tieslietu ministra amata atsakās Nacionālā apvienība, kura nepārprotami paudusi vēlmi saglabāt visus līdzšinējos ministru amatus.

Nacionālā apvienība varētu sagādāt raizes arī koalīcijas līguma gatavošanas procesā, kur tās pārstāvji principiāli nepiekritīs pārskatīt L. Straujumas pirmās valdības koalīcijas līgumā apstiprināto, ka no 2018. gada visās pašvaldību un valsts finansētajās mazākumtautību skolās mācībām jānotiek latviešu valodā.

Nopietnāks politiskais cīniņš prognozējams arī bēgļu jautājumā. Eksperti prognozē, ka tā risināšanai būs nepieciešama visu Eiropas Savienības dalībvalstu aktīva rīcība. Kāda tā būs, vēl grūti prognozēt, taču Zaļo un zemnieku savienība un Nacionālā apvienība pārliecinoši iestājas pret jaunu patvēruma meklētāju uzņemšanu, kas, visticamāk, nākotnē būs nepieciešama. Savukārt labēji centriski sevi pozicionējošā Vienotība uz šo jautājumu veras pielaidīgāk.

Politisko spēku grūstīšanās būs vērojama arī ap Satiksmes ministriju, kuru šobrīd uzmana Vienotība, taču prognozējams, ka pēc neilgas spēka demonstrācijas Vienotība piekāpsies un Satiksmes ministrija tiks uzticēta Zaļo un zemnieku savienībai, kas interesi par šo nozari nekad nav slēpusi.