Krievija apturējusi bruņojuma nodošanu no Krimas Ukrainas pusei

© Scanpix/AP

Krievija apturējusi bruņojuma nodošanu no Krimas Ukrainas varasiestādēm, ziņo Krievijas ārlietu ministrija.

Ministrija norāda, ka tas esot saistīts ar pārāk aktīvajām Ukrainas armijas darbībām valsts austrumdaļā, kuru rezultātā iet bojā mierīgie iedzīvotāji.

''Šis lēmums( par bruņojuma nodošanas apturēšanu) būs spēkā līdz Ukrainas armija pilnībā pārtrauks karadarbību Ukrainas austrumos un sāks mierīgu situācijas noregulējumu," uzsver Krievijas ārlietu ministrija.

 Jāatgādina, ka maija beigās tika norādīts, ka Ukrainai savs bruņojums no Krimas jāizved līdz gada beigām.

Ukraina nesen oficiāli paziņojusi, ka  starptautiskajai kuģošanai slēdz Krievijas okupētās Krimas pussalas ostas.

Teroristi sestdien masveidā pamet sagrābtās pilsētas Doņeckas apgabalā un kolonnās virzās uz apgabala galvaspilsētu, ziņo Ukrainas mediji.

No kaujinieku kontrolētās Slovjanskas aizbēdzis krievu algotņu bandu vadonis Igors Girkins (Strelkovs) un ievērojama daļa viņa kaujinieku, viņu izveidotie kontrolpunkti un pilsētas administrācija ir pamesta.

Arī no Kramatorskas pilsētas un bēgušo kaujinieku kolonnas virzās uz Doņecku. Tiek ziņots, ka autobusu un kravas automašīnu kolonnas ar kaujiniekiem dodas prom arī no Horļivkas pilsētas, virzoties uz Doņecku.

Ukrainas spēki jau ceturtdien pievirzījās cieši klāt teroristu kontrolētajai Slovjanskai.

Ja Ukrainas spēkiem izdosies ieņemt Slovjansku, tas būs viņu līdz šim lielākais panākums pretterorisma operācijā. 120 000 iedzīvotāju lielā pilsēta promaskavisko kaujinieku kontrolē nonāca 6.aprīlī.

Jau ziņots, ka piektdien Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Andrijs Parubijs ziņoja , ka "nemitīgi notiek uzbrukumi Ukrainas pretterorisma spēkiem kā no Krievijas Federācijas puses, tā arī Ukrainas iekšienes. Ukrainas karavīri nemitīgi cīnās pierobežas zonā, lai izveidotu un nosargātu desmit kilometrus plašu neitrālo zonu pie robežas."

Krievija turpina palīdzēt teroristiem, maskējot to kā humāno palīdzību, un pie robežas kursē Krievijas aviācija. Ir bijuši gadījumi, kad lidaparāti nelikumīgi iekļuvuši Ukrainas gaisa telpā.

Kā jau iepriekš ziņojusi organizācija "Informācijas pretošanās", Krievija vēlas piegādāt teroristus un ieročus, maskējot tos kā humāno palīdzību.

Naktī uz ceturtdienu aptuveni 300 promaskavisko kaujinieku mēģināja pamest Ukrainas teritoriju, tomēr Krievijas robežsargi atklāja uz viņiem uguni un piespieda teroristus atgriezties atpakaļ, "tas nav pirmais šāds gadījums, kad algotņus, kas ierodas no Krievijas Federācijas teritorijas Ukrainā, pretējā virzienā nelaiž, draudot ar nāvi, pavēstīja Ukrainas nacionālās drošības un aizsardzības padomes Informācijas centra pārstāvis Andrijs Lisenko.

Ukrainas valdības pretterorisma operācijas vadība teroristiem dod iespēju nolikt ieročus un padoties.

Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki kopš aprīļa vidus Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.

Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.