Ašeradens par LMT un TET iespējamo apvienošanu: Mēs te, kā laukos saka, kā vista uz perēšanu taisāmies

Jau drīzumā uz valdības galda būtu jānonāk Ekonomikas ministrijas priekšlikumiem par to, kā atrisināt problēmām apvīto īpašumtiesību jautājumu valstij daļēji piederošajos uzņēmumos “Tet” un LMT, ziņo "de facto".

Nedēļu iepriekš Saeimas Nacionālās drošības komisija asi kritizēja to, ka LMT līdzīpašnieks “Telia” nav ļāvis “Latvijas Mobilajam telefonam” īstenot vairākus valstij svarīgus aizsardzības projektus. Kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, jautājums par LMT un “Tet” apvienošanu nav izslēgts. Taču, kā tas varētu notikt un vai patiešām tas notiks, skaidrības aizvien nav.

Atšķetināt sarežģīto īpašnieku attiecību kamolu starp LMT un TET, ko agrāk pazina kā “Lattelecom”, valsts mēģina jau vairākus gadu desmitus. Abi tieši vai pastarpināti pieder diviem īpašniekiem - Latvijas valstij un skandināvu uzņēmumam “Telia Company”. “Tet” gadījumā valstij pieder 51% kapitāldaļu. Savukārt “TET” koncernam pieder 23% LMT daļu, kas būtiski maina īpašnieku spēku samēru LMT.

“Telia” spēj izšķirt, kādos projektos LMT drīkst iesaistīties un kādos nē. Un tā atsaka tieši aizsardzības industrijas projektiem. “Lai kādas investīcijas ir, galu galā ir padome, kurā četri ir Zviedrijas pārstāvji, trīs - Latvijas. Lai kaut ko attīstītu, ir nepieciešams saņemt atbalstu. Un šī atbalsta atsevišķos gadījumos nav bijis. (..) Te gan tas, kas nesen parādījās, pretgaisa aizsardzība - mums būtu iespēja vienā projektā, piemēram, daļu komplektēšanas remontu pretgaisa aizsardzības iekārtām veikt šeit, Latvijā, kas netika atbalstīts,” raidījumam klāstīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (JV).

Zviedru akcionāri ir nobloķējuši vairākus LMT iecerētos aizsardzības projektus dažu desmitu miljonu apmērā. Skandināvu piesardzība ir skaidrojama ar nevēlēšanos uzņemties papildu riskus un vēlmi strādāt ierastajā komunikāciju lauciņā. “Te ir acīmredzamas konceptuālas stratēģiskas atšķirības “Telia company” un Latvijas īpašnieku starpā. Jo Latvijas puse uzskata, ka LMT ir jākalpo kā tādam gravitācijas centram dažādām inovācijām gan militārajā jomā, gan arī civilajā jomā,” sacīja LMT prezidents Juris Binde.

Uzņēmums “Telia” pārmetumus pēc būtības nekomentē. Tāpat kā tās pārstāvji LMT padomē. Tā vietā raidījumam atsūtīts vispārīgs paziņojums: ““Telia” kā “Tet” un LMT uzņēmumu līdzīpašnieks Latvijā ir pilnībā apņēmies nodrošināt gan privātajiem, gan valsts klientiem, tostarp aizsardzības sektoram un tā aģentūrām, piekļuvi stabilākiem, drošākiem un modernākiem sakaru tīkliem un pakalpojumiem. Patiesi mēs kā “Tet” un LMT līdzīpašnieki piedalāmies pārrunās ar Latvijas valdības pārstāvjiem par to, kā mūsuprāt šīs darbības varētu attīstīt un stiprināt. Taču tās ir diskusijas par īpašumtiesībām, kuras mēs publiski nekomentēsim.”

Arī Zviedrijas valdības pārstāvji, kas uz “de facto” nosūtītajiem jautājumiem neatbildēja, situāciju nav spējuši vai vēlējušies ietekmēt. Kaut arī Latvijas amatpersonas daudzkārt ir vērsušas uz to uzmanību.

Tostarp aizsardzības ministrs Andris Sprūds (Progresīvie) nesenajā vizītē Zviedrijā oktobra sākumā. “Zviedrijā esmu bijis vairākkārt. Par šo jautājumu arī runāju. Kopumā, protams, Zviedrija ir ieinteresēta savstarpējā sadarbībā. Jāatceras ir tas, ka šeit arī atbrauks Zviedrijas karavīri no gada sākuma. Es domāju, ka tā ir papildu laba bāze, lai mēs ne tikai runātu par militāro sadarbību, ekonomisku sadarbību, bet tai skaitā militārās industrijas sadarbību,” teica aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Pašu mājās uzņēmumam “Telia” neiet vis tik spoži. Tam jau vairākus gadus iedarbināts taupīšanas režīms. Šī gada plāns - atlaist 3 tūkstošus darbinieku un samazināt izdevumus par vairāk nekā 200 miljoniem eiro. Turpretim Latvijas tirgus zviedriem nes stabilu peļņu.

Līdzšinējās sarunās ar Latvijas valdību “Telia” ir vēlējusies iegūt lielāku ietekmi LMT, nevis to vājināt. 2007. gadā Latvija bija tuvu tam, lai pārdotu “Tet” priekšteces “Lattelecom” akcijas paša uzņēmuma darbiniekiem, bet LMT pārdotu skandināviem.

Desmit gadus vēlāk reāls šķita plāns apvienot LMT un “Tet”, ko ieteica piesaistītie konsultanti KPMG. Toreiz valdība izlēma politiski - atstāt atsevišķus uzņēmumus. Tagad apvienošanās ideja atkal ir dzīva.

“Man šķiet, ka svarīgi ir nevilkt garumā. Mēs te, kā laukos saka, kā vista uz perēšanu taisāmies, ilgus gadus spriežam, tā vai šitā. Mēs kavējam laiku, un acīmredzami var redzēt no tās iepriekšējās sāgas, viens no uzņēmumiem ir zaudējis arī vērtību. Tas nav viena vai divu miljonu, tas ir desmitos miljonu mērāms jautājums. Acīmredzami tirgū ir izveidojusies situācija, ka abi uzņēmumi ir apvienojami - nešaubīgi. Par to nav šaubu,” izteicās finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Svarīgi būtu šo jaunizveidoto uzņēmumu laist biržā, min Ašeradens. Taču uz jautājumu, kā šos valsts līdzīpašumā esošos milžus apvienot, skaidras atbildes nav. Kā versija izskan iespēja vienam uzņēmumam nopirkt otru. Cena par katru varētu būt ap piecsimt miljoniem eiro.

“Mūsu redzējums labākai apvienošanai ir - “Tet” nopērk LMT. Tālāk jau, protams, ir ļoti rūpīgi un pārdomāti jāstrādā tieši pie šīs uzņēmumu apvienošanas. Jo abu uzņēmumu vērtīgākais resurss, nenoliedzami, ir darbinieki, tieši inženieri,” teica “Tet” valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks. LMT prezidents Juris Binde neizslēdz arī variantu, ka var būt arī otrādi, LMT nopērk “Tet”, piebilstot, ka finanšu līdzekļi tam būtu pieejami.

Abi uzņēmumi pauž interesi par apvienošanos tieši telekomunikāciju atzarā. Ne visos biznesa veidos. Piemēram, “Tet” vadītājs pieļauj iespēju atsevišķi pārdot tam piederošo būvniecības uzņēmumu “Citrus Solution”.

Ja stāsts būtu par apvienošanu, tad Konkurences padomei tas būtu jāvērtē. Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis saskata potenciālos riskus, ja apvienotais uzņēmums kļūtu liels un zaudētu interesi par inovācijām un sacensību tirgū. “Līdz ar to varētu būt arī apdraudēts patērētājs galā - ar paaugstinātām cenām,” minēja Gaiķis.

Par bīstamu tādu LMT un “Tet” apvienošanas plānu, kas novestu pie vienādām valsts un “Telia” īpašuma daļām “Latvijas Mobilajā telefonā”, dēvē ekspremjers, Saeimas deputāts Māris Kučinskis (AS). Šajā scenārijā uzņēmumos varētu iestāties divu, trīs gadu stagnācija, bet skandināvi turpinātu uzlikt veto LMT militārajiem projektiem.

“Mana vislielākā pārliecība ir, ka mums, Latvijas valstij, ir jāizpērk no “Telia” [abi] uzņēmumi.” teica Kučinskis. “Turklāt ar vienu piebildi, ka tas neprasa arī budžeta līdzekļus. Tā ir aizņemšanās, kas atpelnās.”

Taču pagaidām jebkurš no potenciāliem variantiem ir aiz slepenības plīvura. “Es ceru, ka atbildīgie ministri un valdība saprot, ko viņi dara, jo kaut kādas straujas kustības, neizplānotas kustības var novest arī pie tā, ka mēs varam zaudēt kontroli kā valsts šajos uzņēmumos,” uzsvēra bijušais ekonomikas ministrs, Saeimas deputāts Jānis Vitenbergs (NA).

Pārrunas ar skandināvu akcionāriem šobrīd vēl turpinās. Tomēr lielākoties varianti, ko likt uz papīra, ir skaidri. Apvienošanās scenārijs nav izslēgts. Kā “de facto” norādīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), sarunu stratēģiskais mērķis ir panākt valsts vairākumu abos uzņēmumos.

Nedz LMT, nedz TET viedoklis šajā procesā nav vaicāts. Tā vietā padomus sniedz “Ernst & Young”, kā arī “Oaklin Consulting”. Cik maksāts šiem uzņēmumiem, ministrs neatklāj.