TIEŠRAIDE: 13. Saeimas pirmspēdējā sēde; par ko šodien lems deputāti?

© f64.lv, Vladislavs Proškins

Saeimā šodien atkārtoti galīgajā lasījumā paredzēts skatīt Pašvaldību likumprojektu, lai atbilstoši Valsts prezidenta Egila Levita aicinājumam tajā veiktu uzlabojumus.

Pēc tam, kad Levits likumprojektu nodeva otrreizējai caurlūkošanai parlamentā, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstīja regulējumu, ka iedzīvotāju padomi no 16 gadu vecuma būs tiesības vēlēt Latvijas pilsoņiem, kā arī citiem Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem, kuri būs reģistrēti Latvijas Fizisko personu reģistrā.

Likumprojektā iepriekš bija tikai norādīts uz pašvaldības iedzīvotāju tiesībām balsot par padomes locekļu kandidātiem. Tagad šis regulējums precizēts.

Valsts prezidenta kancelejas pārstāvis Edgars Stafeckis komisijas sēdē apstiprināja, ka minētais un citi komisijas sēdē atbalstītie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumi novērš Valsts prezidenta Egila Levita norādītās problēmas likumprojektā.

Pēc Saeimas jurista Edvīna Danovska priekšlikuma VARAM priekšlikums papildināts ar regulējumus, ka citus ar dzīvesvietu vai īpašuma piederību saistītus priekšnoteikumus dalībai padomes vēlēšanās varēs noteikt padomes nolikumā.

Tāpat noteikts, ka par padomes locekli no 16 gadu vecuma būs tiesības ievēlēt Latvijas pilsoņus, kā arī citus ES pilsoņus, kuri būs reģistrēti Latvijas Fizisko personu reģistrā.

Likumā arī tiks noteikts, kurās jomās, kas skar padomes darbības teritorijas iedzīvotāju intereses, padome varēs izskatīt dažādus jautājumus un iesniegt lēmumu projektus izskatīšanai domē.

Tie būs teritorijas labiekārtošanas un sanitāro tīrības jautājumi, kas attiecas, piemēram, uz apgaismojumu, parkiem parkiem, pilsētvides ainavu un citām lietām. Tāpat padomēm būs tiesības darboties kultūras piedāvājuma un kultūras mantojuma saglabāšanas jomā, kā arī attiecībā uz saimniecisko darbību pašvaldības teritorijā.

Pašvaldībai domei būs pienākums noskaidrot padomes viedokli pirms lēmuma pieņemšanas par izmaiņām pašvaldības attiecīgo funkciju izpildes kārtībā, ja tās var skart padomes darbības teritorijas iedzīvotāju intereses.

Kā ziņots, Valsts prezidenta Levits Saeimai otrreizējai caurlūkošanai bija nosūtījis jauno Pašvaldību likumu.

Levits likumprojektu nodevis atkārtotai izskatīšanai, norādot uz trim, viņaprāt, būtiskiem problēmjautājumiem saistībā ar likumā iekļautajiem regulējumiem, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas pārstāve Justīne Deičmane.

Vēstulē Saeimai Levits atzīmē, ka likuma regulējums ir jāsaskaņo ar Satversmes 101.pantu, precizējot, ka tikai Latvijas pilsoņi un ES pilsoņi, kuri pastāvīgi uzturas Latvijā, var tikt ievēlēti par iedzīvotāju padomes locekļiem.

Tāpat Valsts prezidents norāda, ka likumā ir jāiekļauj regulējums, ka "tikai Latvijas pilsoņi un ES pilsoņi, kuri pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesīgi tieši balsot par iedzīvotāju padomes locekļu kandidātiem". Arī šajā gadījumā likumdevējam ir saistošas Satversmes 101.panta prasības, uzsver Levits.

Valsts prezidents arī rosina papildināt likumu ar regulējumu par iedzīvotāju padomes kompetenci, pašam likumdevējam nosakot iedzīvotāju padomes kompetences kodolu.

Ar sēdes darba kārtību iespējams iepazīties šeit.

Latvijā

Šī Saeima jau divreiz noraidījusi priekšlikumus par iespēju piemērot naudas sodu līdz desmit eiro par ātruma pārsniegšanu līdz desmit kilometriem stundā. Novembra vidū Ceļu satiksmes drošības padomē Satiksmes ministrija pauda apņēmību atkārtoti virzīt priekšlikumus, lai panāktu nulles toleranci pret ātruma pārkāpšanu – līdzīgi kā tas ir gan Igaunijā, gan daudzās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kur šobrīd bojāgājušo uz ceļiem ir daudz mazāk nekā Latvijā, ziņo LTV raidījums “de facto”. Saeimas deputāti gan ir gatavi ātri un neminstinoties izlemt, ka uz auto numurzīmēm jābūt ģerbonim, taču tā nenotiek, ja vajadzīgi nepopulāri lēmumi, kas var pasargāt ceļu satiksmes dalībnieku dzīvības.

Svarīgākais