Francija plāno "izglītot" vilkus
Lai novērstu vilku uzbrukumus mājlopiem, Francijas valdība plāno ķerties pie plēsīgo zvēru "izglītošanas", iemācot tiem turēties pa gabalu no aitām.
Vilku atgriešanās Francijā ir novedusi zemniekus un vides aizstāvjus konfliktā, un valdības iecerētais "Nacionālais vilku plāns" uzņemts ar dalītām jūtām.
Francijas valdība negrasās pievērst vilkus veģetārismam vai lasīt tiem lekcijas par to, cik piemīlīgi ir jēriņi. Tā vietā plānots sagūstīt vilkus, kuri uzbrukuši aitām, iezīmēt tos un atlaist brīvībā, cerot, ka šī pieredze dzīvniekam būt tik traumējoša, ka nākamreiz, dodoties medībās, viņš liks aitas mierā un dos priekšroku briedim, mežacūkai, trusim vai citam savvaļas zvēram.
Tomēr, ja konkrētais dzīvnieks sagādās problēmas arī turpmāk, viņa identifikācijas zīme ļaus to vieglāk izsekot un likvidēt.
"Vienpadsmit no Francijas reģionālajiem parkiem ir pauduši vēlmi piedalīties eksperimentos," šonedēļ paziņoja Francijas ekoloģijas ministrs.
Kādreiz Francijā bieži sastopamie vilki 30.gados tika pasludināti par izmirušiem, bet aptuveni pusgadsimtu vēlāk tie sāka atgriezties Francijā no Itālijas puses.
1992.gadā vilku atgriešanās tika apstiprināta.
Pašreiz Francijā ir aptuveni 250 vilki, no kuriem 90% mitinās Alpu reģionā, bet atsevišķi eksemplāri manīti arī valsts austrumos un dienvidrietumos.
2008.gadā vilki Francijā saplosīja 2680 aitas, 2011.gadā - 4920, bet 2012.gadā - 5848, liecina oficiālie dati.
Pašreiz gadā ļauts nošaut 11 vilkus, bet šo skaitu plānots pārskatīt, balstoties uz zinātnieku aplēsēm par vēlamo vilku skaitu valstī.
Vilks ir iekļauts Bernes konvencijā par Eiropas dzīvās dabas aizsardzību un 2007.gadā pievienojās tām dzīvnieku sugām, kam Francijā tiek nodrošināta īpaša aizsardzība.
Tomēr vilku savairošanās radījusi bažas sabiedrībā un raisījusi diskusijas par to nākotni.
Kamēr vieni valdības iecerēto vilku "izglītošanas" plānu vērtē atzinīgi, norādot, ka līdzīgi eksperimenti guvuši panākumus ASV, tikmēr citi izteikušies, ka tikpat labi varētu mēģināt izglītot haizivis.