Vairākas latviešu sabiedriskās organizācijas Īrijā nosūtījušas vēstuli ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam (RP), lūdzot viņu pagarināt vēstnieka Pētera Kārļa Elferta darba termiņu Īrijā, vēsta portāls "Baltic Ireland".
Vietējās organizācijas uzsver, ka Elferts palīdzējis paplašināt un uzlabot latviešu sabiedrisko rosību Zaļajā salā. "Viņa pieredze, pašam uzaugot ārpus Latvijas, ir devusi Īrijas latviešiem citu skatījumu uz latviskajām vērtībām un to saglabāšanu, latviešu valodas kopšanu ģimenēs un mīlestību uz savu dzimto zemi, izpratni par to, kā latvietību apvienot ar integrēšanos svešā valstī un vienlaicīgi saglabāt piederību dzimtenei," teikts vēstulē.
Kā būtiskas un vērtīgas diplomāta iniciatīvas organizācijas norāda pirmās Īrijas 3×3 nometnes norisi, latviešu nedēļas nogales skoliņu skaita dubultošanos, topošo pirmo latviešu jauniešu apvienību Navanā, izveidoto apglabāto latviešu apzināšanas un kapu kopšanas darba grupu, tradīciju svinēt Latvijas "de iure" atzīšanas dienu ar ziedu nolikšanu pie diplomāta Jāņa Meža un viņa sievas kapa u.c.
"Pēc Pētera Elferta ierosinājuma Īrijā jau otro gadu notiek Latviešu kultūras dienas Īrijā, kurās piedalās arī citu Eiropas valstu latviešu pašdarbības kolektīvi, ir izveidots Latviešu uzņēmēju klubs, kurā pulcējas tie, kam Īrijā ir savs bizness," teikts vēstulē. Pēc organizāciju rakstītā, patlaban vēstnieks aktīvi piedalās pirmās latviešu bibliotēkas izveidē.
"Visas šīs iniciatīvas un darbi kopā veido Īrijas latviešu kopienas latvisko dzīvi un mēs redzam, ka tā iet plašumā. Tajā iesaistās mūsu bērni un jaunieši un Elferta nopelns te ir nenoliedzams," norādīts vēstulē, bilstot, ka līdz ar vēstnieku rotāciju iniciatīvas uz kādu laiku var apstāties.
Ārlietu ministrijas (ĀM) Preses un informācijas departamentā aģentūrai LETA norādīja, ka ĀM ir gandarīta par augsto novērtējumu Elferta darbam. "Tas apliecina, ka vēstnieks veiksmīgi strādā ar diasporu, kas ir viena no ārlietu dienesta prioritātēm, īpaši Īrijā," saka ĀM.
Elferts par vēstnieku Īrijā kļuva 2009.gada 19.augustā un saskaņā ar likumu viņa pilnvaru termiņš ir līdz 2013.gadam."Termiņu pagarinājumi vēstniekiem ir iespējami, taču tie ir atkarīgi no daudziem faktoriem, gan Valsts prezidenta nostājas, gan ārlietu dienesta plāniem, kā arī paša vēstnieka interesēm," skaidro ĀM.