Visaginas atomelektrostacijas (AES) projekta liktenis ir atkarīgs no Lietuvas kaimiņvalstīm - ja Latvija un Igaunija izlemtu nepievienoties jaunās kodolspēkstacijas būvei, projekta īstenošanu nāktos apturēt, paziņojis Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus.
"Tādu jautājumu mēs visi sev uzdodam - kas notiks, ja Latvija un Igaunija nepievienosies, ja šobrīd apspriežamais akcionāru līgums netiks parakstīts. Pilnīgi skaidrs, ka tādā gadījumā turpmākā projekta īstenošana tiks apturēta, kamēr nebūs panākta vienošanās par akcionāru līdzdalību," viņš norādījis intervijā Lietuvas Radio.
Premjers atgādinājis, ka joprojām tiek gaidīta arī Polijas atgriešanās šai projektā. "Mēs esam skaidri pateikuši, ka durvis paliek atvērtas arī Polijai. Man pašam pēdējo nedēļu laikā nācies runāt ar Polijas valdības vadītāju. Ciktāl man zināms, diskusijas aktivizējušās arī kompāniju līmenī, tātad akcionāri varētu būt arī no Polijas puses," sacījis Kubiļus.
Viņaprāt, Lietuvas politiķiem un uzņēmējdarbības struktūrām nevajadzētu apšaubīt Visaginas AES projekta lietderību, bet mācīties no Somijas, kur jau darbojas četri atomreaktori, tiek būvēts piektais un plānots sestais un septītais.
Kā atgādina ziņu portāls "Alfa.lt", pirmdien Seima deputāts Gintars Songaila iesniedzis parlamentam priekšlikumu grozīt Lietuvas kriminālkodeksu, paredzot par valsts enerģētiskās neatkarības interešu nodošanu brīvības atņemšanu uz laiku līdz 12 gadiem.
Lūgts komentēt šo iniciatīvu, premjers jautājumu principā atzinis par ļoti būtisku, tomēr norādījis, ka traktējumu varētu mainīt. "Nezinu, vai Songailas piedāvātie soļi ir derīgi, bet (..) valsts stratēģisko interešu spektrā enerģētiskās neatkarības intereses šobrīd ir vissvarīgākās," viņš paziņojis.
"Valsts Drošības departaments savā gada pārskatā ļoti skaidri norādījis uz trešo valstu aktivitātēm un dažādiem centieniem traucēt mums panākt enerģētisko neatkarību. (..) Jautājums ir tāds - kas pakļaujas tādām darbībām, kas iesaistās tādās darbībās," sacījis Kubiļus, aicinādams politiskās partijas "neupurēt enerģētikas projektus priekšvēlēšanu interesēm un pārkāpt dienišķo ambīciju robežas".
Jau ziņots, ka Lietuvas enerģētikas projektus pašlaik izskata Seims. AES koncesijas līgums jāparaksta līdz 28.jūnijam.
Lēsts, ka AES celtniecība varētu izmaksāt piecus miljardus eiro (3,5 miljardus latu).
Paredzams, ka Latvijas AS "Latvenergo" šajā projektā varētu iegūt 20% daļu, ieguldījumam attiecīgi sasniedzot aptuveni vienu miljardu eiro (0,7 miljardus latu). Igaunija varētu iegūt 22% daļu, Lietuva - 38%, bet stratēģiskais investors "Hitachi" - 20%. Tiek pieļauta arī iespēja, ka projektā varētu atgriezties arī Polija, lai gan tā pērn savu dalību tajā apturēja. Tādā gadījumā akciju sadalījums varētu mainīties.
Šobrīd tiek lēsts, ka AES būve varētu ilgt līdz 2020.-2021.gadam.