Kubiļus: Sabiedrībai par Visaginas AES projektu sniegts maksimālais iespējamais informācijas apjoms

 

Sabiedrībai par Visaginas atomelektrostacijas (AES) projektu sniegts maksimālais iespējamais informācijas apjoms un brīžiem pat šķiet, ka tas ir pārāk liels, - šādu viedokli radiostacijai "Žiniu radijas" ceturtdien paudis Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus.

Komentējot valdībai adresēto prezidentes Daļas Grībauskaites aicinājumu publiskot visu informāciju visos interneta portālos un atbildēt uz katru sabiedrības uzdoto jautājumu, viņš izteicies, ka jau publiskots tik daudz informācijas, ka vienkāršam cilvēkam to visu pat grūti aptvert.

"Šobrīd sniegts maksimāls informācijas apjoms - vēl ne par vienu projektu nav publiskots tik daudz informācijas. Reizēm man šķiet, ka varbūt tās ir pat par daudz un vienkāršam cilvēkam tajā pat varētu būt grūti orientēties. Varbūt tā jāatlasa, jāattīra zināmos griezumos un jāpalīdz cilvēkiem labāk izprast," izteicies premjers.

"Esam gatavi atbildēt uz visiem jautājumiem un sniegt visu informāciju, kāda mums ir un kāda vēl noskaidrosies sarunās. Pilna informācija par projektu būs zināma 2015.gadā, kad beigsies visas sarunas," viņš norādījis.

"Vēl jāpaspēj atbildēt uz jautājumiem un dažkārt arī uz pavisam melīgiem apgalvojumiem, ko visur izplata elektrostacijas pretinieki. Piemēram, nākas dzirdēt, ka AES būve iedzīs Lietuvu parādos. (..) Jāapzinās, ka aizņēmumus šā projekta finansēšanai ņems pati Visaginas AES projekta kompānija, un, iespējams, tikai daļai kredītu būs vajadzīgas valsts garantijas. Garantijas vēl automātiski nekļūst par valsts parādu," skaidrojis Kubiļus.

Jau ziņots, ka jūnijā Lietuvas Seims pieņēma likumu, kas paredz piešķirt koncesiju Visaginas AES projekta īstenošanas kompānijai, un likumu par atomelektrostaciju, kas nepieciešams šā projekta realizācijai. Lietuvas mediji tobrīd kritizēja noslēpumainības auru ap Visaginas AES projektu, saskatot pretrunas pat ar vārda brīvības principiem.

Uzņēmuma "Visagino atomine elektrine" ("Visaginas elektrostacija") pārstāvis Sigits Baltuška laikrakstam "Verslo Žinios" toreiz apstiprināja, ka specifiska informācija par projektu sabiedrībai netiks atklāta, un uzsvēra, ka šāda rīcība atbilst Lietuvas likumdošanai, jo noslēpumā tiks paturēti tehnoloģiskie risinājumi un komerciāli sensitīva informācija. Baltuška uzsvēra, ka konfidencialitāte ir šī projekta, valsts un visas kodolenerģētikas sfēras interesēs.

Tajā pašā laikā Lietuvas žurnālisti pievērsa uzmanību apstāklim, ka jaunajā Seima pieņemtajā likumā par Visaginas AES nav norādīts, kas tieši tiks uzskatīts par konfidenciālu informāciju un kādi dati varētu būt pieejami plašākai sabiedrībai.

Vēlāk premjera preses dienests izplatīja "Visagino atomine elektrine" speciālistu paskaidrojumu, kurā norādīts, ka saskaņā ar koncesijas līgumu informācijas izplatīšana netiks ierobežota, ja stratēģiskā investora vai projekta kompānijas sniegtā informācija par projektu nebūs konfidenciāla. Saņemot projekta kompānijas un stratēģiskā investora piekrišanu, atklātībai drīkstēs nodot pat tādu informāciju, kas paredzēta iekšējai lietošanai, bija rakstīts paskaidrojumā.

Dokumenta autori norādīja, ka tiesības saņemt informāciju saskaņā ar Lietuvas likumiem paredzētas visām kontrolējošajām institūcijām, piemēram, Valsts nodokļu inspekcijai, prokuratūrai un citām. Informācija var tikt sniegta arī citos koncesijas līgumā paredzētajos gadījumos, kā arī pēc atsevišķas pušu vienošanās.

Savukārt par konfidenciālu tiks uzskatīta detalizēta specifiska informācija, īpaši attiecībā uz tehnoloģiskajiem risinājumiem vai komerciāli sensitīviem jautājumiem, un šāda veida projektos tā ir ierasta prakse, jo konfidencialitāte pirmām kārtām ir būtiska kodoldrošības garantēšanai. Koncesijas līgumā noteikto ierobežojumu mērķis ir neļaut līgumslēdzējām pusēm sākt nekontrolēti izplatīt konfidenciālu informāciju, skaidroja speciālisti.

Šobrīd paredzēts, ka Latvijas AS "Latvenergo" Visaginas AES projektā varētu iegūt 20% daļu, ieguldījumam attiecīgi sasniedzot aptuveni vienu miljardu eiro (0,7 miljardus latu). Igaunija varētu iegūt 22% daļu, Lietuva - 38%, bet stratēģiskais investors "Hitachi" - 20%. Ja projektam atkal izlemtu pievienoties arī Polija, akciju sadalījums varētu mainīties.

Pašlaik tiek lēsts, ka AES būve varētu ilgt līdz 2020.-2021.gadam.

Pēc Lietuvas Enerģētikas ministrijas aplēsēm, AES projekta izmaksas pašreizējās cenās varētu sasniegt piecus miljardus eiro (3,5 miljardus latu), bet, pieskaitot prognozējamos procentus, inflāciju un projekta investīciju vērtības izmaiņas valūtas kursu svārstību dēļ, - aptuveni 6,8 miljardus eiro.