Lietuvas mediji ceturtdien kritizēja noslēpumainības auru ap Visaginas atomelektrostacijas (AES) projektu, saskatot pretrunas pat ar vārda brīvības principiem.
Uzņēmumuma "Visagino atomine elektrine" ("Visaginas elektrostacija") pārstāvis Sigits Baltuška laikrakstam "Verslo Žinios" apstiprinājis, ka specifiska informācija par projektu sabiedrībai netiks atklāta, un uzsvēris, ka šāda rīcība atbilst Lietuvas likumdošanai, jo noslēpumā tiks paturēti tehnoloģiskie risinājumi un komerciāli sensitīva informācija. Baltuška uzsvēra, ka konfidencialitāte ir šī projekta, valsts un visas kodolenerģētikas sfēras interesēs.
Tajā pašā laikā Lietuvas žurnālisti uzsver, ka ceturtdien Lietuvas Seima pieņemtajā likumā par Visaginas AES nav norādīts, kas tieši tiks uzskatīts par konfidenciālu informāciju un kādi dati varētu būt pieejami plāsākai sabiedrībai.
Lietuvas Žurnālistu savienības vadītājs Daiņus Radzevičs norādīja, ka šī koncesijas līguma nosacījumi ir pretrunā ar vārda brīvības principiem.
Lietuvas premjers Andrjus Kubiļus par informācijas konfidencialitāti ceturtdien tika iztaujāts arī radio ēterā. Viņš uzsvēra, ka par Visaginas AES tiek publicēts tikpat daudz informācijas kā par jebkuru citu valsts mēroga projektu. Daļēji konfidenciāla informācija ir arī vairumam komercdarījumu, piebilda premjers. No sīkākiem komentāriem Kubiļus izvairījās, norādot, ka šis jautājums būtu jākomentē juristiem.
Kā LETA jau ziņoja, Lietuvas Seims ceturtdien galīgajā balsojumā apstiprināja jauno likumu par atomelektrostaciju, kas ir nepieciešams Visaginas atomelektrostacijas (AES) projekta realizācijai. Par likuma grozījumiem balsoja 70 parlamenta deputāti, pret bija divi, un vēl divi parlamenta locekļi no balsošanas atturējās.
Jauno likumu otrajā lasījumā Seims pieņēma jau otrdien. Savukārt trešdien Seims ārkārtas sēdē apstiprināja likumu, kas paredz piešķirt koncesiju Visaginas AES projekta īstenošanas kompānijai.
Koncesijas līgums ar projekta stratēģisko investoru - Japānas uzņēmumu "Hitachi" - tika parafēts 30.martā. Līgums nosaka galvenos projekta īstenošanas principus, paredzot AES projekta kompānijai tiesības projektēt, celt un ekspluatēt jauno kodolspēkstaciju un, kad būs pienācis laiks, to arī slēgt. Cita starpā dokumentā reglamentētas Lietuvas materiālās saistības un tiesības šai projektā.
Šobrīd koncesijas līguma projekts paredz, ka Latvijas AS "Latvenergo" šajā projektā varētu iegūt 20% daļu, ieguldījumam attiecīgi sasniedzot aptuveni vienu miljardu eiro (0,7 miljardus latu). Igaunija varētu iegūt 22% daļu, Lietuva - 38%, bet stratēģiskais investors "Hitachi" - 20%.
Tiek pieļauta arī iespēja, ka projektā varētu atgriezties Polija, lai gan tā pērn savu dalību tajā apturēja. Tādā gadījumā akciju sadalījums varētu mainīties.
Pēc Lietuvas Enerģētikas ministrijas aplēsēm, AES projekta izmaksas pašreizējās cenās varētu sasniegt piecus miljardus eiro (3,5 miljardus latu), bet, pieskaitot prognozējamos procentus, inflāciju un projekta investīciju vērtības izmaiņas valūtas kursu svārstību dēļ, - aptuveni 6,8 miljardus eiro, atgādina "Vz.lt".
Šobrīd tiek lēsts, ka AES būve varētu ilgt līdz 2020.-2021.gadam.