Dārgā Līdera vietā Ziemeļkoreju vadīs Dižais Pēctecis

Piesardzīgs optimisms, kas robežojas ar bažām par iespējamu situācijas destabilizāciju Ziemeļkorejā, – tā lielākā daļa pasaules sabiedrības reaģējusi uz vēsti par 69 gadus vecā Ziemeļkorejas līdera Kima Čen Ira nāvi un pilnvaru nodošanu viņa jaunākā dēla Kima Čon Ina rokās.

Ņemot vērā Ziemeļkorejas noslēpumainību un pašizolāciju, nav pārsteigums, ka ekspertu domas par šīs valsts nākotni dalās, taču visi atgādina, ka Ziemeļkoreja kā valsts, kuras rīcībā ir kodolieroči, spēj sagādāt ne vienu vien nepatīkamu pārsteigumu.

Vakarrīt Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (KTDR) jeb Ziemeļkorejas valsts televīzija nāca klajā ar sēru vēsti, paziņojot, ka sestdienas rītā «no fiziskas un garīgas pārpūles» miris Kims Čen Irs, kuru saskaņā ar vietējām tradīcijām pieņemts dēvēt par Dārgo Līderi (viņa tēvs, KTDR dibinātājs Kims Ir Sens tika saukts par Dižo Vadoni). Televīzijas diktore arī nolasīja oficiālās ziņu aģentūras KCNA paziņojumu, kurā ziemeļkorejieši aicināti saliedēties ap Kima Čen Ira jaunāko dēlu, Dižo Pēcteci Kimu Čon Inu, kurš tika nosaukts arī par «partijas, armijas un tautas izcilo vadoni». «Visiem [Korejas Strādnieku] partijas biedriem, militārpersonām un sabiedrībai ar lielu ticību jāseko biedram Kimam Čon Inam, arī turpmāk jāstiprina partijas, armijas un sabiedrības vienotā fronte,» sacīts šajā paziņojumā. Tas, tāpat kā fakts, ka tieši Kims Čon Ins iecelts par sava tēva bēru rīkošanas organizācijas komitejas vadītāju, liecina, ka vismaz formāli tieši viņš pašlaik uzskatāms par Ziemeļkorejas līderi. Jau paziņots, ka ziemeļkorejiešiem no sava Dārgā Līdera būs iespējams atvadīties laikā no 20. līdz 27. decembrim, 28. decembrī notiks bēres, bet 29. decembrī beigsies izsludinātais sēru periods. Interesanti, ka KCNA paziņojumā īpaši uzsvērts, ka šajā laikā valstī netiek gaidīti ārzemnieki – nedz parasti tūristi, nedz oficiālas delegācijas, turklāt izskatās, ka tas attiecas arī uz Ziemeļkoreju atbalstošajām Ķīnu un Krieviju.

Kaut gan pāris pēdējo gadu laikā Rietumu medijos ar atsauci uz anonīmiem avotiem ik pa laikam parādījušās ziņas par Kima Čen Ira veselības problēmām (pārciesto sirdstrieku, diabētu utt.), reakcija uz viņa nāvi liecina, ka īsti gatavi pasaules līderi šādam pavērsienam nav bijuši. Oficiālajos paziņojumos, papildus diplomātiskā tonī izteiktām līdzjūtībām izskanējušas cerības, ka jauna līdera vadībā Ziemeļkoreja spēs atrisināt savas domstarpības ar Dienvidkoreju un Japānu, nolems atteikties no savas kodolprogrammas attīstīšanas un piekritīs integrēties pasaules sabiedrībā.

Tomēr virkne paziņojumu un darbību liecina par bažām, ka situācija Ziemeļkorejā var attīstīties pēc neprognozējama scenārija – tā, piemēram, Dienvidkoreja vakarrīt jau izsludinājusi paaugstinātu kaujas gatavību armijā, bažījoties par iespējamām provokācijām uz abu valstu robežas. «Es esmu devis trīs rīkojumus, saskaņā ar kuriem mēs pastiprināsim izlūkošanas materiālu vākšanu, sadarbosimies ar ASV, Dienvidkorejas un Ķīnas amatpersonām un gatavosimies dažādiem negaidītiem pavērsieniem. Mēs nevaram pieļaut, ka Kima [Čen Ira] nāve kaitē mieram un stabilitātei Korejas pussalā,» aģentūra Reuters citē Japānas premjerministra Jošihiko Nodas sacīto.

Gan šis, gan citu amatpersonu izteikumi liecina, ka nav īstas skaidrības par to, kas pašlaik kontrolē situāciju valstī, kurā saskaņā ar Dienvidkorejas izlūkdienestu datiem ir izgatavoti vismaz astoņi kodollādiņi un ir raķetes, kas tos var nogādāt ne tikai līdz Dienvidkorejai, bet arī Japānai vai Havaju salām. Atšķirībā no Kima Čen Ira, kuru tēvs savulaik valsts līdera amatam gatavoja vairāk nekā desmit gadu, Kims Čon Ins (pašlaik viņš ir 27 vai 28 gadus vecs) uz politiskās skatuves parādījās tikai pērn, kad izpelnījās ģenerāļa dienesta pakāpi, augsta ranga amatus Strādnieku partijā un parlamenta deputāta mandātu, bet viņa dzimšanas diena (8. janvāris) tika pasludināta par valsts svētkiem. Ir zināms, ka jaunākā Kima aizbildņi ir Kima Čen Ira māsa Kima Gjen Hi un viņas vīrs Čan Son Theks (augsta ranga Strādnieku partijas funkcionārs). Ja šis triumvirāts darbojas saskaņoti, tam ir iespējams konsolidēt varu savās rokās un zināmā mērā neitralizēt armijas vadību, uzskata Seulas universitātes politologs Jans Mū Čžins, kurš, gluži tāpat kā daudzi citi eksperti, šo notikumu pavērsienu uzskata par ticamāko. «Domāju, ka nekādas cīņas par varu nebūs, jo faktiski valsti kontrolē vecais Kima Ir Sena klans,» sarunā ar RIA Novosti sacījis Maskavas Valsts universitātes Korejas pētījumu centra vadītājs Pāvels Ļešanovs. Viņš piebildis, ka šādā gadījumā saskaņā ar tradīciju jāgaida, ka tiks izsludinātas vismaz trīs gadus ilgas sēras, un šajā periodā nekādas nopietnas izmaiņas nedz Ziemeļkorejas iekšpolitikā, nedz ārpolitikā nav gaidāmas.

Cits krievu speciālists – Politisko pētījumu institūta direktors Sergejs Markovs – gan nav gatavs izslēgt arī citus variantus. Reālā vara Ziemeļkorejā var nonākt gan īpašas militāras padomes rokās (šāds scenārijs ticis apspriests 2009. gadā, kad Kimu Čen Iru ķēra sirdstrieka), tāpat ietekmīgais Čan Son Theks var nesamierināties ar otrā plāna lomu un mēģināt neitralizēt oficiālā jaunā līdera reālo ietekmi. «Daudzi Rietumu uzskatu atbalstītāji domā, ka ar Kima Čen Ira nāvi problēmas beigsies. Nē! Tās tikai sākas,» vēl skeptiskāks ir Krievijas Zinātņu akadēmijas Korejas pētījumu institūta pārstāvis Konstantīns Asmolovs.

Tajā pašā laikā autoritatīvais Seulas Sedžona institūta pētnieks Paik Hak Sūns ir pārliecināts, ka Ziemeļkorejas jaunais režīms ir pietiekami stabils. «Es nedomāju, ka gaidāmas kādas nesaskaņas vai cīņa par varu, vismaz tuvākā nākotnē. Kima Čona Ina ēra ir sākusies,» viņa sacīto citē AP.