Maskava varētu izmantot kodolieročus plašākā mērogā
Krievijas raķešu attīstīšana un izmaiņas kodoldoktrīnā rada bažas Rietumos.
Saskaņā ar jaunu britu analītiskā centra RUSI ziņojumu, Krievija pārskata savu pieeju kodolieroču izmantošanai konfliktos. NATO pretgaisa aizsardzības pieaugošā efektivitāte liek Kremlim eskalācijas gadījumā apsvērt kodolieroču izmantošanu plašākā mērogā, nevis tikai konkrētos punktos.
Analītiķi norāda, ka Krievijai ir līdz pat 2000 taktisko kaujas galviņu, kas ir desmit reizes vairāk nekā Amerikas Savienotajām Valstīm. Tajā pašā laikā uzmanība stratēģiskajiem ieročiem nemazinās: starpkontinentālās raķetes, zemūdenes un lidmašīnas spēj trāpīt liela mēroga mērķiem, lai gan šos spēkus joprojām daļēji ierobežo START III līgums, kas ir spēkā līdz 2026. gadam.
Ziņojumā minēta arī Krievijas pastiprinātā aktivitāte, tostarp jaunu raķešu nodošana Baltkrievijai un ieroču testēšana caur Ukrainas teritoriju. Maskava ir mainījusi arī savu kodoldoktrīnu, ļaujot veikt triecienus pat konflikta gadījumā ar valsti bez kodolieročiem, ja to atbalsta kodolvalsts.
Eksperti brīdina, ka atgriešanās pie ierobežotu kodolkaru retorikas un jaunu ieroču veidu izstrāde atgādina bīstamas prakses no Aukstā kara laikiem. Atbilde arī modernizē kodolarsenālu - Amerikas Savienotās Valstis jau ir izvietojušas mazjaudas kaujas galviņas uz Trident raķetēm.
Tas viss liecina par jaunu globālās kodolkonfrontācijas fāzi, kurā atturēšanas faktors arvien vairāk dod ceļu politiskajam spiedienam un spēka demonstrācijai. Pēc ekspertu domām, šāda situācija ievērojami palielina neparedzamas eskalācijas riskus reģionālā konflikta gadījumā.
