Eiropadomes agrā piektdienas rītā pieņemtais lēmums slēgt starpvalstu vienošanos fiskālās disciplīnas stiprināšanai ir solis divu ātrumu Eiropas virzienā, taču Latvijai ir svarīgi pievienoties tai Eiropas Savienības (ES) daļai, kas virzās uz ciešāku integrāciju, jo Latvija vēlas ieviest eiro, piektdien žurnālistiem Briselē sacīja premjers Valdis Dombrovskis.
Viņš uzsvēra, ka Latvija atbalsta fiskālās disciplīnas nostiprināšanu, jo tā grib pievienoties eiro zonai un valstij ir svarīgi pievienoties stabilai eiro zonai, kurā tiek ievēroti stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumi, kas tostarp ierobežo pieļaujamo budžeta deficīta līmeni līdz 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Lielbritānijas iebildumu dēļ visām 27 ES dalībvalstīm neizdevās vienoties par izmaiņām ES līgumā un tā vietā izmaiņas fiskālās disciplīnas nostiprināšanai tiks īstenotas kā starpvalstu vienošanās, kur tās valstis, kuras vēlēsies, varēs piedalīties fiskālās disciplīnas nostiprināšanā un ciešākā dalībvalstu integrācijā ap eiro zonu.
"Tā virzība šajā virzienā tas ir kaut kāds solis divu ātrumu Eiropas virzienā. Šādā gadījumā, ja tā kļūs par realitāti, tad Latvijai ir svarīgi būt šajā ātrākajā Eiropā ar domu arī tuvākajos gados pievienoties eiro zonai," sacīja premjers.
Viņš arī teica, ka pašreiz ir parādījusies tendence, ka eiro zona it kā mēģina nodalīties un virzīties uz ciešāku ekonomisko integrāciju un fiskālā disciplīna ir svarīgs, bet nav vienīgais aspekts šajā procesā.
"Latvijai ir svarīgi pievienoties tai daļai, kas iet uz šo ciešāko integrāciju, lai varētu arī galarezultātā pievienoties eiro zonai," sacīja Latvijas premjers.
Viņš norādīja, ka piektdien ES dalībvalstis vēl turpinās diskutēt par ciešāku dalībvalstu integrāciju. Viņš arī sacīja, ka par juridiskajiem mehānismiem, kā īstenot Eiropas iecerēto ciešāko integrāciju un fiskālās disciplīnas nostiprināšanu, vēl būs diezgan detalizētas diskusijas.
Jau vēstīts, ka 17 eiro zonas un sešas ārpus eiro zonas esošas Eiropas Savienības dalībvalstis nolēmušas slēgt starpvaldību līgumu par budžeta disciplīnu. Ārpus vienošanās par stingrāku fiskālo disciplīnu nolēmušas palikt Lielbritānija un Ungārija, savukārt Zviedrijas un Čehijas valdības vēl konsultēsies ar parlamentiem.
Šis lēmums pieņemts, lai censtos atrisināt eiro zonas ieilgušo parādu krīzi.