Mediji: Trampa sankcijas Krieviju neapdraud

Trampa administrācija pretojas jaunām un stingrākām sankcijām Krievijai

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija nav darījusi pietiekami daudz, lai īstenotu jau ieviestās sankcijas pret Krieviju un pretojas Kongresa plāniem noteikt jaunas Krievijas enerģētikas nozarei.

Kongress bez Trampa atļaujas neko nedarīs

ASV Republikāņu partijas senators Lindsijs Greiems Kongresā atkal ir izteicies par jauniem plāniem sankcijām pret Krieviju, bet nepiesaistot Trampa uzmanību. Lai to panāktu, viņš ierosināja "sasaistīt" sankciju un valdības finansējuma likumprojektus. Vairāku likumu pieņemšana vienā tiesību aktā un to virzīšana Kongresā ir izplatīta prakse ASV, un izdevums “Politico” nekavējoties ziņoja, ka Greiema iniciatīvas pieņemšanas varbūtība līdzinās praktiski nullei. Ukraiņi Greiema iniciatīvas vairs neuztver nopietni un uzskata par politisku pašreklāmu, jo reāli lietas labā nekas darīts netiek. Zīmīgi, ka sankciju jautājumu komentēja arī Pārstāvju palātas spīkers Maiks Džonsons. Viņš iestājās par sankcijām, sakot, ka personīgi tās vēlas un ir gatavs strādāt: “Kongresā ir pieprasījums pēc sankcijām, tās ir sen gaidītas". Taču, piebilda, ka Kongress nevar rīkoties patstāvīgi un “sankcijas netiks ieviestas bez Trampa piekrišanas, un viņš tic savam prezidentam, kurš ir izbeidzis daudzus karus un noteikti atradīs veidu, kā izbeigt Krievijas un Ukrainas karu”. Džonsons faktiski apstiprināja, ka Kongress bez Trampa atļaujas neko nedarīs, ieskaitot Greiema kārtējo iniciatīvu.

Vai ASV zaudē ietekmi?

Tramps ir vērsies pret ASV sabiedroto Indiju, paaugstinot tai tarifus, sodot par naftas iepirkumiem no Maskavas, bet nepiemērojot līdzīgas tarifu likmes Ķīnai, kas ir Krievijas lielākā energoresursu pircēja, secina “The Wall Street Journal”. “Pārdodot ieročus Eiropas valstīm, kas paredzēti tālākai nosūtīšanai uz Ukrainu, Tramps pats ir atturējies no ASV bruņojuma piegādēm Kijivai. Pentagons ir arī atteicies dot atļauju ukraiņiem izmantot vēl atlikušās “ATACMS” ballistiskās raķetes Krievijas teritorijas apšaudēm, ko savulaik akceptēja Džo Baidens.

"ASV ir daļēji zaudējušas savu ietekmi,

apgalvo Ēriks Grīns, vadošais Krievijas eksperts Nacionālās drošības padomē Baidena prezidentūras laikā. "Būtība ir tāda, ka viņi ir gatavi izdarīt spiedienu pret vājākām valstīm un sabiedrotajiem, nevis nopietniem pretiniekiem."

Trampa nostāja

Savukārt Tramps turpināja skaidrot pasaulei savu nostāju sankciju jautājumā: “Eiropai ir jāapvienojas un jārīkojas. Redziet, Eiropa ir mūsu draugi, bet viņi turpina pirkt Krievijas naftu. Mēs nevaram būt vienīgie, kas rīkojas ar pilnu spēku. Ja Eiropa pērk Krievijas naftu, tad es to negribu. Un tās sankcijas, ko viņi ievieš, nav pietiekami stingras. Esmu gatavs ieviest sankcijas, bet viņiem ir jāpastiprina savi pasākumi, lai tie būtu līdzvērtīgi maniem”.

Nekas jauns - tas droši vien domāts tiem eiropiešiem, kuri joprojām neko nav sapratuši un turpina mēģināt pārliecināt sevi, ka "Tramps ir mūsu pusē un gatavojas ieviest sankcijas pret Krieviju" - kā rakstīja “Politico”. Taču Tramps beidzot ir atzinis, ka divpusēja tikšanās starp Putinu un Zelenski ir maz ticama:

“Sarunas būs jāuzņemas man pašam. Viņi viens otru tik ļoti ienīst, ka nespēj elpot, tāpēc man būs jāiejaucas.

Tramps turpina diplomātiskos centienus, un viņš acīmredzami ir sācis labāk izprast daudzas nianses, kurām iepriekš nebija pievērsis uzmanību. Rietumu plašsaziņas līdzekļi sākuši nojaust, ka Tramps, iespējams, pietiekami nopietni nepieprasa tarifu ieviešanu Ķīnai, jo viņš saprot, ka Eiropa tam nekad nepiekritīs.

Tramps maldina Eiropu

“Tramps sazināsies ar G7 valstu vadītājiem un ierosinās piemērot tarifus Ķīnai un Indijai. Tiek apspriestas tarifu likmes 50 līdz 100% apmērā”, atsaucoties uz informētiem avotiem, 12. septembrī rakstīja “Financial Times”. "ASV veiks spiedienu uz G7 valstīm, lai tās strauji palielinātu tarifus par Krievijas naftas iegādi, cenšoties piespiest Maskavu sākt miera sarunas ar Ukrainu".

Iepriekš Tramps izteica līdzīgu aicinājumu Eiropas Savienībai. Tagad viņš to pašu vēlas ne vien no vadošajām ES valstīm, bet arī no Lielbritānijas, Japānas un Kanādas. Eiropieši bija sajūsmā: vai tiešām Eiropas līderu koalīcijai beidzot izdevās pārliecināt ASV prezidentu Donaldu Trampu par to, ka Krievija nav ieinteresēta izbeigt karu Ukrainā un Kremlis jāpiespiež sēsties pie sarunu galda?

ASV prezidents piedāvāja ES amatpersonām noteikt 100% tarifus Indijai un Ķīnai kā sodu par Krievijas energoresursu iepirkumiem - tad arī viņš pats sekotu šim piemēram. Taču ES tas ir ekonomiski un politiski neiespējami. Šāds solis būtu pretrunā ar ES pamatprincipiem. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena atkārtoti paudusi savu pretestību tarifiem, uzstājot, ka "tarifi ir nodokļi" vietējiem patērētājiem. Tarifu piemērošana Indijai, ar kuru Brisele gatava noslēgt tirdzniecības līgumu, un Ķīnai, no kuras lielā mērā ir atkarīga ES atvērtā ekonomika, būtu līdzvērtīgi pašnāvībai.

Agate Demarē, Eiropas Starptautisko attiecību padomes pētniece: "Mēs neieviešam tarifus. Mēs esam tirdzniecības bloks. Mēs esam eksportētāji. Eksports ir ES ekonomikas dzinējspēks. Šī ir mūsu DNS”.

Telegram kanāls “Канал визионера”: “Kāpēc Tramps no Eiropas pieprasa neiespējamo? Iepriekš viņš pieprasīja, lai Eiropa pilnībā atteiktos no Krievijas gāzes un naftas, kas galvenokārt ietekmē viņa nedaudzos sabiedrotos Eiropas Savienībā - Ungāriju un Slovākiju. Vai viņš cieš no neprāta un šizofrēnijas, gatavojoties smagai konfrontācijai ar Krieviju, vienlaikus nez kāpēc "slēdzot mieru" ar Baltkrieviju?

Tramps cietis ārkārtīgi jutīgu sakāvi: uzsāka tirdzniecības karu ar Ķīnu un Indiju, bet bija spiests Ķīnai piekāpties un neko nepanāca no Indijas, piedāvājot tai "tikai" atteikties no Krievijas naftas un aizvietot to ar amerikāņu resursiem, samainot draudzīgās attiecības pret naidīgām un abpusēji neizdevīgām. Un tagad Tramps veic sarežģītu gājienu aikido stilā, izmantojot savu pretinieku spēku pret viņiem pašiem: ja Eiropa patiešām uzskata Kremli par galveno pretinieku, kuram nedrīkst piekāpties, tad lai tā pilnībā atsakās no Krievijas ogļūdeņražiem, pierādot savus nodomus un nepiekāpību arī Ukrainas kara jautājumā. Tramps pieprasa, lai Eiropa soda Krievijas sabiedrotos - Ķīnu un Indiju, ieviešot pret tām sekundāras sankcijas par tirdzniecību ar Krieviju. Viņš uzskata, ka tikai runas vien par to iebiedēs Eiropu, Indiju, Ķīnu un Krieviju - viņus visus, padarot paklausīgākus, jo nebūs ar ko stāties pretī. Ja mēs gatavojamies cīnīties, tad cīnīties, pārtraucot ekonomisko sadarbību?

Tramps jebkurā gadījumā ir uzvarētājs. Ja Trampa tarifu un sankciju politika pret Austrumiem būs veiksmīga, pārējie Rietumi atgriezīsies pie pilnīgas atkarības no ASV. Ja Rietumi atteiksies, tie zaudēs morālas tiesības iebilst pret Trampa mierizlīguma iniciatīvām. Un visa pasaule, īpaši Indija un Ķīna, atkal jutīs savu ievainojamību un globālo apdraudējumu no Trampa puses, kas noteikti nekaitēs Vašingtonai un atvieglos sarunas tarifu kara frontēs. Nav nejaušība, ka Kremlis nereaģē uz šo Trampa trollingu, mierīgi vērojot notiekošo. Jo, pēc visa spriežot, viņš nekādā veidā Krieviju nepadraud.”