Krievijas un Ķīnas izmantoto veto tiesību dēļ ANO Drošības padomei tā arī nav izdevies pieņemt rezolūciju, kas stingri aicinātu Sīrijas prezidentu Bašaru Asadu pārtraukt vardarbību pret demonstrantiem, pretējā gadījumā piedraudot ar sankcijām.
Maskava un Pekina savu nostāju skaidrojušas ar nevēlēšanos atkārtot Lībijā pieredzēto scenāriju un paudušas bažas par iespējamu ārzemju militāro intervenci Sīrijā. Rietumeiropas un ASV sūtņi ANO asi kritizējuši Krievijas un Ķīnas nostāju.
«Balsojuma rezultāts ir spēcīgs trieciens Eiropas un ASV pūliņiem atrisināt Sīrijas problēmu,» vakar vēstīja BBC. Vairāku Eiropas valstu sagatavotais rezolūcijas projekts pēdējo nedēļu laikā tika pārstrādāts vismaz trīs reizes, lai ņemtu vērā Krievijas un Ķīnas nostāju. Pēc šo valstu domām, Sīrijas līderim nepieciešams dot vairāk laika, kas tika atspoguļots arī rezolūcijas tekstā. Proti, tajā vairs nebija pieminētas sankcijas, bet tikai «mērķtiecīga vēršanās» pret Sīrijas varas iestādēm, ja tās mēneša laikā nepārtrauks represijas pret opozīciju. Turklāt arī tad būtu nepieciešams jauns balsojums ANO Drošības padomē.
Krievijas sūtnis ANO Vitālijs Čurkins, argumentējot savu balsojumu, uzsvēris, ka rezolūcija pat pēc pārstrādāšanas ir «ieturēta konfrontācijas filozofijas garā», un piebildis, ka jebkādi mēģinājumi draudēt Sīrijas varas iestādēm vai izteikt tām kādus ultimātus ir nepieņemami. «Šāda pieeja ir pretrunā ar krīzes mierīga noregulējuma principiem, kas balstītos uz visaptverošu nacionālo dialogu Sīrijā,» norādījis Krievijas sūtnis. Uzsverot, ka Krievija neatbalsta nedz B. Asada valdību, nedz tās vērsto vardarbību pret opozīciju, V. Čurkins aizrādījis, ka rezolūcijā nav ietverts aicinājums Sīrijas politiskajai opozīcijai norobežoties no «ekstrēmistiskiem elementiem», kuri provocē vardarbību. Krievijas un Ķīnas pārstāvji arī nav slēpuši bažas, ka rezolūcija var pavērt iespēju ārvalstu militārajai intervencei Sīrijā. Viņi atgādinājuši, ka šovasar ANO Drošības padomes rezolūciju, kas tika pieņemta ar mērķi aizsargāt Lībijas civiliedzīvotājus, NATO valstis izmantojušas šīs valsts līdera Muamara Kadāfi gāšanai.
AP uzsver, ka rezolūciju atbalstījušas tikai 9 no 15 ANO Drošības padomes dalībvalstīm – balsojumā atturējušās Brazīlija, Indija, DĀR un Libāna. Tas kārtējo reizi liecina par Drošības padomes sašķeltību. Savu sašutumu par balsojuma rezultātiem paudusi ASV sūtne ANO Sjūzena Raisa, kura pavēstījusi, ka Savienotās Valstis un to sabiedrotie «jūtas rupji apvainoti». Domājams, ka pēc vairākkārtējas rezolūcijas teksta saskaņošanas ASV sūtne bija pārliecināta, ka Krievija un Ķīna balsojumā atturēsies. «Šeit dzirdētie argumenti izklausās pēc sīkas blēdības no to valstu puses, kas labprātāk pārdod ieročus Sīrijas režīmam nekā nostājas sīriešu tautas pusē,» sacījusi S. Raisa, kura demonstratīvi pameta sēžu zāli brīdī, kad vārds pēc balsojuma tika dots Sīrijas sūtnim ANO Bašaram Džafari. «Veto mūs neapstādinās. Veto nedod pilnīgu rīcības brīvību Sīrijas varas iestādēm,» savukārt paziņojis Francijas sūtnis ANO Žerārs Aro.
AFP atgādina, ka, pēc ANO datiem, kopš marta, kad Sīrijā sākās pret B. Asada režīmu vērstās protesta akcijas, šajā valstī nogalināti vismaz 2700 civiliedzīvotāju. Sīrijas valdība, kura apgalvo, ka drošības spēki cīnās nevis pret neapbruņotiem demonstrantiem, bet gan kaujinieku bandām, savukārt informējusi, ka kaujinieki šajā laikā nogalinājuši vismaz 800 policistu, karavīru un drošības dienestu darbinieku. Reuters norāda, ka pēdējo nedēļu laikā Sīrijas valdību ļoti asi kritizējis B. Asada nesenais sabiedrotais, Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdogans – viņš prognozējis, ka Sīrijas tauta «agrāk vai vēlāk gāzīs prezidentu». Turcijas dienvidos patvērumu atraduši vairāk nekā 7000 sīriešu, kuri bēguši no represijām. Šajā valstī patvērums sniegts arī bijušajam Sīrijas armijas pulkvedim Riādam al Asādam, kurš pārgājis opozīcijas pusē un paziņojis, ka no Sīrijas armijas dezertējuši jau vairāk nekā 10 000 karavīru, kuri nav apmierināti ar prezidenta politiku. Šonedēļ R. T. Erdogans ieplānojis apmeklēt vairākas sīriešu bēgļu nometnes Turcijas dienvidos, bet pēc tam solījis paziņot par sankcijām, kuras Turcija varētu noteikt pret savu kaimiņvalsti.