Faktiski notikusī varas maiņa Lībijā devusi rietumvalstīm cerību, ka līdzīgā veidā iespējams atbrīvoties arī no Sīrijas prezidenta Bašara Asada. Kamēr vairākas valstis ar Krieviju un Ķīnu priekšgalā bloķē stingras rezolūcijas pieņemšanu ANO Drošības padomē, Eiropas Savienība esot gatava atteikties no Sīrijas naftas importa, kas vēl vairāk pastiprinās B. Asada režīma izolāciju.
Reuters atgādina, ka jau pagājušās nedēļas nogalē 27 ES valstu pārstāvji vienojās, ka sankcijas pret Sīrijas režīmu nepieciešams pastiprināt, jo aizliegumi amatpersonām iebraukt ES un banku kontu iesaldēšana joprojām nav devuši cerētos rezultātus. Jau piekto mēnesi B. Asadam lojālie bruņotie spēki un policija izmanto ieročus pret valdības oponentiem – pēc ANO aplēsēm, nemieros gājuši bojā vismaz 2200 civiliedzīvotāju.
Kāds ES diplomāts sarunā ar Reuters pavēstījis, ka līdz nākamās nedēļas nogalei varētu tikt pieņemts lēmums par Sīrijas naftas embargo noteikšanu. No aptuveni 400 000 barelu naftas, kuru Sīrija iegūst ik dienu, vismaz 150 000 barelu tiek eksportēts uz ES valstīm – galvenokārt Nīderlandi, Itāliju, Franciju un Spāniju. Anonīmais ES diplomāts atzinis, ka šo valstu pārstāvji samērā negribīgi piekrituši jaunajām sankcijām, bažījoties, ka tās atstās negatīvu iespaidu uz to komerciālajām interesēm. Tomēr principiāla vienošanās esot panākta. Šīs nedēļas sākumā ES arī paplašināja sankcijām pakļauto Sīrijas amatpersonu loku, ierakstot tajā 15 jaunu uzvārdu – galvenokārt tie ir izlūkdienestu un policijas augsta ranga vadītāji. Tāpat ES reģistrētām kompānijām aizliegts kārtot darījumus ar vēl piecām Sīrijas organizācijām, bet joprojām nav izdevies panākt vienošanos, saskaņā ar kuru ES kompānijām tiktu aizliegta sadarbošanās ar Sīrijas bankām, telekomunikāciju un enerģētikas kompānijām.
AP tikmēr vēsta, ka vairākas rietumvalstis sagatavojušas kārtējo ANO Drošības padomes rezolūcijas projektu, kas ne tikai paredz noteikt sankcijas pret vēl 22 Sīrijas amatpersonām, bet arī dot tiesības Sīrijā notiekošo skatīt Starptautiskās krimināltiesas ietvaros. Jāatgādina, ka pavasarī līdzīga rezolūcija tika pieņemta attiecībā uz Lībiju un Starptautiskā krimināltiesa nekavējās, izdodot šīs valsts līdera Muammara Kadāfi un viņa tuvāko līdzgaitnieku aresta orderus. Jaunās rezolūcijas virzība gan iestrēgusi, jo pret to iebilst ne tikai DĀR, Brazīlija un Indija, bet arī ar veto tiesībām apveltītās Krievija un Ķīna. «Šādai rezolūcijai vēl nav pienācis laiks,» Krievijas nostāju īsi komentējis šīs valsts sūtnis ANO Vitālijs Čurkins. Pēc viņa domām, pašlaik pilnīgi pietiek ar Drošības padomes 3. augustā pieņemto paziņojumu, kurā pieprasīts pārtraukt vardarbību Sīrijā un nosodīta varasiestāžu pārmērīgā spēka lietošana.
Gan Krievija, gan Ķīna (kopā ar Kubu un Ekvadoru) otrdien Ženēvā neatbalstīja ANO Cilvēktiesību padomes rezolūciju, kurā nosodīta Sīrijas varasiestāžu rīcība un no šīs valsts amatpersonām pieprasīts sadarboties ar starptautiskajām institūcijām, lai izmeklētu iespējamos noziegumus pret cilvēci. Ar šo terminu Cilvēktiesību padome saprot policijai un armijai doto pavēli atklāt uguni uz demonstrantiem, kā arī sieviešu un bērnu slepkavības, kas notikušas protestu laikā, norāda AP.