Otrā pensiju līmeņa reforma Lietuvā: Cilvēki varēs izstāties no sistēmas, vienreiz izņemt 25% no uzkrātajiem līdzekļiem

© Depositphotos

Lietuvas Seims ceturtdien apstiprināja valdības ierosināto otrā pensiju līmeņa uzkrājumu sistēmas reformu, kas paredz to būtiski liberalizēt.

Jaunie noteikumi paredz, ka cilvēki vairs netiks automātiski iekļauti pensiju uzkrāšanas sistēmā, viņi varēs pilnībā izstāties no sistēmas, vienreiz izņemt 25% no uzkrātajiem līdzekļiem vai visu summu smagas slimības gadījumā, bet tiem, kuri turpinās uzkrāt pensiju, tiks saglabāta valsts iemaksa 1,5% apmērā.

Par grozījumiem Pensiju uzkrāšanas likumā nobalsoja 88 deputāti, 19 balsoja pret un pieci atturējās. Lietuvas Seimā ir 141 deputāts.

Seims noteica 24 mēnešu termiņu, kurā no 2026.gada janvāra līdz 2027.gada beigām var izstāties no pensiju uzkrāšanas sistēmas.

Ja persona vēlēsies izņemt 25% no savas uzkrātās pensijas pirms pensionēšanās, tai tiks piemērots 3% nodoklis, savukārt pēc pensionēšanās izņemtā summa netiks aplikta ar nodokli.

Iedzīvotāji, kuri būs uzkrājuši 5400 -10 800 eiro, varēs izņemt visu naudu uzreiz, bet tikai noteiktajā periodā. Arī šie līdzekļi būs atbrīvoti no nodokļiem.

Uzņēmēji apgalvo, ka šāda reforma mudinās cilvēkus atteikties no uzkrājumiem un samazinās fondu ieguldījumus. Sociālās aizsardzības un darba ministre Inga Ruginiene lēš, ka no pensiju uzkrāšanas sistēmas varētu izstāties aptuveni 20% cilvēku.

Jūnija sākumā Starptautiskais Valūtas fonds paziņoja, ka reforma nākotnē varētu samazināt pensijas un radīt spiedienu uz valsts finansēm, jo sabiedrība noveco. Eiropas Komisija ir brīdinājusi, ka reforma kavēs kapitāla tirgus attīstību Lietuvā un apgrūtinās dalībnieku iespējas finansēt savus ieguldījumus.

Pasaulē

Samitā Hāgā NATO līderu panāktā vienošanās līdz 2035.gadam aizsardzībai atvēlēt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) varētu mazināt Krievijas vēlmi uzbrukt kādai no alianses valstīm, ja šāda vēlme vispār pastāvējusi, aģentūrai LETA pauda Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks.