Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks vērtē Hāgas samita rezultātus, kā tas ietekmēs Eiropas drošību?

Samitā Hāgā NATO līderu panāktā vienošanās līdz 2035.gadam aizsardzībai atvēlēt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) varētu mazināt Krievijas vēlmi uzbrukt kādai no alianses valstīm, ja šāda vēlme vispār pastāvējusi, aģentūrai LETA pauda Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks.

Viņš atzina, ka pirms samita pastāvēja bažas, ka ASV prezidents Donalds Tramps varētu izteikt nepatīkamus komentārus Eiropas valstu virzienā un apšaubīt arī NATO līguma piekto pantu. "Tomēr nekas no sliktā nenotika," teica Rostoks.

Viņš skaidroja, ka samita būtība kopumā bija tāda, ka Eiropas valstis apņēmās būtiski palielināt savus aizsardzības izdevumus, bet ASV no savas puses - sniegt militāru palīdzību Eiropas valstīm, ja tās tiks apdraudētas. Rostoks norādīja, ka Hāgas samita noslēguma dokumenti kopumā satur mazāk nekā desmit paragrāfus, lai gan iepriekšējos samitos to bijis krietni vairāk.

Rostoks atzina, ka šajā samitā netika būtiski apspriesti ne Krievijas, ne Ukrainas jautājumi. Viņš norādīja, ka iepriekšējos gados NATO ilgtermiņa stratēģijā pret Krieviju bija vērojama zināma virzība, kā arī nosodīta Krievijas agresija pret Ukrainu, tomēr šoreiz tādu paziņojumu nebija. "Par Krieviju ir uzrakstīts, ka tā ir ilgtermiņa apdraudējums aliansei. Un tas ir viss," teica eksperts. Tas esot saistīts ar to, ka ASV vēl cer uz diplomātisko instrumentu efektivitāti, skaidroja Rostoks.

Tādējādi, kamēr ASV domās par iespējamu attiecību uzlabošanos ar Krieviju un līdz ar to arī kara izbeigšanu Ukrainā, asi paziņojumi pret Krieviju netiks izteikti, pauda Rostoks. Viņš piebilda, ka tikmēr nebūs arī būtisku paziņojumu par palīdzības sniegšanu Ukrainai. Vienlaikus Rostoks atzīmēja, ka Tramps tomēr norādījis uz iespēju Ukrainai piešķirt papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas.

Rostoks atzina, ka NATO valstu apņemšanās desmit gadu laikā palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no IKP ir nozīmīga un nopietna. Tajā pašā laikā viņš atzīmēja, ka pēc 2029.gada, kad beigsies Trampa prezidentūras termiņš, vairākām valstīm varētu rasties iespēja šo apņemšanos nepildīt.

Tajā pašā laikā Latvijai vissvarīgākais ir tas, lai aizsardzības izdevumi tiktu palielināti tajās valstīs, kas ir būtiskas mūsu drošībai, uzsvēra Rostoks. Tās ir Baltijas kaimiņvalstis, Polija, Vācija, kā arī Lielbritānija un Francija. "Alianses dienvidu valstu ieguldījuma nepieciešamība ir nedaudz mazāka. Manuprāt, pats svarīgākais ir tas, kas notiks Vācijā," teica Rostoks.

Viņš uzskata, ka Krievija noteikti pievērsīs uzmanību NATO valstu gatavībai palielināt aizsardzības izdevumus. "Ja Krievijai ir agresīvi mērķi attiecībā pret kādu no NATO dalībvalstīm, tad, manuprāt, šī samita iznākums šādu vēlmi varētu mazināt," teica Rostoks.

Kā ziņots, trešdien Hāgā noslēdzās NATO samits, kurā dalībvalstis pauda nesatricināmu uzticību savstarpējās aizsardzības principam, kā arī apņēmās palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no iekšzemes kopprodukta.

Samita galadokumentā Krievija atzīta par "ilgtermiņa draudu" kolektīvajai drošībai, kā arī atkārtoti pausts "ilgstošs" atbalsts Ukrainai tās cīņā pret Maskavas agresiju.

Alianses dalībvalstis paziņojušas, ka ir "vienotas, stājoties pretī lielajiem draudiem drošībai (..), īpaši ilgtermiņa draudiem, ko Eiroatlantiskajai drošībai rada Krievija," teikts samita deklarācijā.

"Sabiedrotie atkārtoti apliecina savu ilgstošo suverēno apņēmību sniegt atbalstu Ukrainai, kuras drošība vairo mūsu drošību," paziņojuši NATO dalībvalstu līderi.