Atklāts, par ko domā cilvēks brīdī, kad mirst

Nāve ir neizbēgama cilvēka dzīves sastāvdaļa, taču to joprojām apvij daudzi noslēpumi. Kas notiek mūsu apziņā pirms pēdējā elpas vilciena? Par ko mēs domājam dzīves pēdējās sekundēs? Šie jautājumi jau sen interesē zinātniekus, garīdzniekus un vienkārši zinātkārus cilvēkus. Jauns pētījums, kas veikts Igaunijā, sniedz intriģējošas norādes un paver durvis uz noslēpumaino nāves pasauli, raksta “tv3.lt”.

Tartu Universitātes neirologs Rauls Visente un viņa kolēģi izmantoja EEG (elektroencefalogrāfijas) ierīci, lai uzraudzītu 87 gadus veca epilepsijas pacienta smadzeņu aktivitāti. Tomēr pētījuma laikā pacientam bija sirdslēkme un viņš nomira. Lai gan šis notikums bija negaidīts, tas sniedza unikālu iespēju reģistrēt cilvēka smadzeņu aktivitāti tieši pirms un pēc nāves.

Pētnieki analizēja 900 sekunžu smadzeņu aktivitātes ierakstus, īpašu uzmanību pievēršot 30 sekunžu periodam pirms un pēc sirdsdarbības apstāšanās - rezultāti bija pārsteidzoši.

Pētījums parādīja, ka īsi pirms nāves cilvēka smadzenēs tiek aktivizēti gamma viļņi - tie ir elektriskie impulsi, kas parasti ir saistīti ar sapņiem, atmiņu atgūšanu, meditāciju un apzināšanos. Papildus gamma viļņiem tika reģistrēti arī citi viļņi - alfa, beta, delta, teta. Piemēram, alfa viļņi palīdz filtrēt nevajadzīgu informāciju un koncentrēt uzmanību.

Balstoties uz šiem datiem, zinātnieki ir izvirzījuši hipotēzi, ka smadzenes nāves brīdī var “pārskatīt” cilvēka dzīvi. Pēc pētījuma līdzautora Dr. Adžmala Zemmara, neiroķirurga no Luisvilas Universitātes (ASV) teiktā, šī parādība atgādina pieredzi, kad cilvēks gandrīz nomirst, un kad cilvēki ziņo par dzīves atmiņu “filmu”, kas uzplaiksnī viņu acu priekšā.

“Intriģējošs pieņēmums ir tāds, ka šāda aktivitāte varētu palīdzēt pēdējās “dzīves atmiņas” veidošanā, kas var rasties tuvas nāves stāvoklī,” saka zinātnieki.

Interesanti, ka zinātnieki iepriekš ir novērojuši līdzīgu gamma viļņu aktivāciju mirstošu žurku smadzenēs. Tas liek domāt, ka kāda bioloģiska reakcija uz nāvi varētu būt raksturīga daudzām dzīvnieku sugām, tomēr šim pētījumam ir ierobežojumi - tas tika veikts tikai ar vienu cilvēku, kura smadzenes jau bija skārusi trauma, krampji un pietūkums, tāpēc pētnieki aicina būt skeptiskiem.

"Mācība, ko varam gūt no šī pētījuma, ir tāda, ka pat tad, ja mūsu tuvinieki aizver acis un ir gatavi mūs pamest, viņu smadzenes var atjaunot dažus no skaistākajiem viņu dzīves mirkļiem," secina Dr. Zemmars.

Šis pētījums ir ne tikai zinātniski nozīmīgs, bet arī emocionāli ietekmējošs - tas liek domāt, ka dzīves pēdējos brīžos cilvēka apziņa var piedzīvot to, kas bija visnozīmīgākais - visdārgākās atmiņas, mīļotos, laimīgos mirkļus, un, iespējams, nāve nav tikai nomiršana, bet gan sava veida pēdējā lappuse ceļojumā, kas atspoguļo visu dzīves skaistumu.