Sīrijas prezidenta padomniece Busaina Šabana ceturtdienas pēcpusdienā nākusi klajā ar paziņojumu, ka valdība tuvākajā laikā veiks virkni svarīgu ekonomisku un politisku reformu, ziņo BBC news.
Valdība iecerējusi izdalīt papildus līdzekļus jaunu darbavietu izveidošanai un trūcīgāko pilsoņu dzīves apstākļu uzlabošanai, kā arī pastiprināt cīņu ar korupciju.
Bez tam valdība izskata iespēju atcelt ārkārtas stāvokli, kas valstī ir pēdējos 50 gadus, atcelt dažādu politisko partiju barjeras, kā arī pastiprināti kontrolēt tiesībsargājošo iestāžu darbību un pieņemt likumu par mediju brīvību.
Tā valdība atbildējusi uz protesta demonstrāciju dalībnieku prasībām.
Protestējošie prasīja politiskās sistēmas demokratizāciju,ārkārtas režīma, kas valstī darbojas no 20. gs. 60- to gadu sākuma atcelšanu, un ar to saistīto tiesībsargājošo dienestu visatļautības ierobežošanu.Šabana atzina, ka pēdējās dienās notikušajos protesta mītiņos izteiktas prasības ir pamatotas, tāpat viņa norādīja, ka nosaukt demonstrantus par bandītiem nebūtu korekti.
Savā un valdības vārdā viņa izteica līdzjūtību sadursmēs bojāgājušo demonstrantu tuviniekiem, kā arī norādīja, ka vainīgie par asins izliešanu tiks saukti pie atbildības un sodīti.
Paziņojumi tika izteikti 24. marta pēcpusdienā, dienu pirms jaunām protesta akcijām.
Protestētāji prasija politiskas sistemas demokratizaciju ,arkartas rezima atcelsanu , kas valstī darbojas no 20. gs. 60- to gadu sakuma, un ar to saistīto tiesiobsargajoso dienestu visatlautibu.
Februārī intervijā izdevumam "The Wall Street Journal" Sīrijas prezidents Bašars al Asads norādīja, ka Tuvos Austrumus pārņēmusi stagnācija, tādēļ reģiona līderiem nevajadzētu ieslīgt pašapmierinātībā, bet gan attīstīties un pielāgoties tautas prasībām. "Mums ir jāiet kopsolī ar šīm pārmaiņām gan kā valstij, gan institūcijām.Mums ir jāattīstās, attīstot sabiedrību. Tas ir vissvarīgākais." " atzīst Asads. Daudzi analītiķi Sīriju uzskata par indikatoru tam, kā uz nozīmīgajām pārmaiņām reaģēs citi arābu valstu līderi.
"Patiesās reformas saistītas ar to, kā atvērt sabiedrību un kā sākt dialogu," izteicies Asads, kurš pie varas nāca 2000.gada jūlijā pēc sava tēva Hafeza al Asada nāves.
Tunisijas un Ēģiptes nemieru cēloņi meklējami gadu desmitiem ilgušajā politiskajā un ekonomiskajā stagnācijā, ārvalstu intervencē un ideoloģiski vājos līderos, uzskata Sīrijas prezidents. "Ja ūdens ir stāvošs, rodas piesārņojums un mikrobi, un, tā kā stagnācija jau ir gadu desmitiem, mūs apsēduši mikrobi," situāciju tēlaini raksturo Asads. "Šajā reģionā pieredzētais ir sava veida slimība. Tā es to redzu."
Viņš arī norādīja, ka kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem arābu valstis kļuvušas noslēgtākas, kas vairojis ekstrēmismu, vienlaikus ierobežojot attīstību.
Jau ziņots, ka vairāk nekā 15 cilvēki gājuši bojā sadursmēs Sīrijā, drošības struktūrām cenšoties apslāpēt nedēļu ilgušos protestus Derā.
Sīrijas varasiestādes visā valstī veikušas masveida arestus, ceturtdien pavēstīja starptautiskās cilvēktiesību aizsardzības organizācijas.
Mēneša laikā Damaskā un provinces pilsētās varasiestādes arestējušas 93 cilvēkus.
Protestu izpausmes bijušas vērojamas arī galvaspilsētā Damaskā, tomēr par nemieru galveno centru kļuvusi Dera ar tās 250 000 iedzīvotāju.
ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns aicinājis veikt neatkarīgu izmeklēšanu, lai atrastu un sodītu vainīgos Sīrijā notiekošajās nekārtībās.