Dž.Spot: Aiks Karapetjans par sazvērestības teoriju, kāpēc 1988.gadā notika zemestrīce Armēnijā

© Kaspars Krafts/f64

Sarunu šovā "Dž. Spot" armēņu izcelsmes Latvijas režisors Aiks Karapetjans Dž. Dž. Džilindžeram ieskicē notikumus Kalnu Karabahā no armēņa skatu punkta.

Aiks Karapetjans stāsta, ka karš par Kalnu Karabahu starp azerbaidžāņiem un armēņiem sākās jau 1987.gadā un tas bija pirmais militārais konflikts PSRS iekšienē.

Pastāv sazvērestības teorija, ka tā laika PSRS Komunistiskās partijas ģenerālsekretārs Mihails Gorbočovs 1988.gadā devis rīkojumu uzpsridzināt kādu īpašu ieroci, lai izraisītu plašu zemestrīci Armēnijas teritorijā, tādējādi apturos kara eskalāciju.

Režisors piebilst, ka Armēnija bija pirmā valsts, kura sarīkoja referendumu par izstāšanos no PSRS.

Redakcijas piezīme: 1988.gada 7.decembrī zemestrīce pilnīgi sagrāva Spitakas pilsētu Armēnijas ziemeļos un nodarīja lielus postījumus tuvumā esošajā lielpilsētā Ļeņinakanā (tagadējā Gjumri). Tās epicentrā Spitakā zemestrīces stiprums bija 10 balles pēc Rihtera skalas, Ļeņinakanā (Gjumri) - deviņas balles, bet Kirovakanā (tagadējā Vanadzorā) - astoņas balles.

Zemestrīcē gāja bojā 25 tūkstoši cilvēku, vairāk nekā 140 tūkstoši tika ievainoti, un apmēram 500 tūkstoši zaudēja pajumti.

Pasaulē

Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstīm ir pienācīgi jāreaģē uz Baltijas jūrā notikušajiem kabeļu bojāšanas incidentiem, ja izmeklēšana apliecinās, ka tie ir bijuši hibrīduzbrukumi, pēc tikšanās ar Latvijas un Igaunijas kolēģiem piektdien žurnālistiem Viļņā teica Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte.

Svarīgākais