"The Washington Post": Rietumi izdara spiedienu uz Ukrainu, lai tā rīkotu vēlēšanas, neskatoties uz karu

Vairāki Rietumu politiķi mudina Ukrainu rīkot parlamenta un prezidenta vēlēšanas, neskatoties uz karu un karastāvokli valstī, raksta The Washington Post.

Pagājušajā mēnesī kopā ar senatoriem viesojoties Kijivā, šo priekšlikumu atbalstīja vairāki ASV politiķi, tostarp konservatīvie, piemēram, Takers Karlsons, kurš nepatiesi apsūdzēja Zelenski vēlēšanu atcelšanā.

Tomēr, neraugoties uz izdarīto spiedienu, Ukrainas konstitūcija aizliedz rīkot vēlēšanas, ja valstī notiek karš.

The Washington Post raksta:

“Brīvu un godīgu vēlēšanu rīkošana kara laikā ir praktiski neiespējama un arī nepārdomāta, uzskata Ukrainas amatpersonas, vēlēšanu eksperti un demokrātijas aizstāvji. Apmēram vienu piekto daļu Ukrainas teritorijas tagad ir okupējis Krievijas karaspēks. Miljoniem ukraiņu ir pārvietoti, daudzi no viņi dzīvo ārpus valsts. Desmitiem tūkstošu karavīru karo frontē.”

Ukrainas amatpersonas norāda, ka ir jāpārvar būtiski finansiāli, loģistiki un juridiski šķēršļi, lai kara laikā rīkotu balsošanu.

"Nav tādas iespējas, ka kara laikā varētu rīkot demokrātiskas vēlēšanas," sacīja Ukrainas drošības dienesta amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma.

Amatpersona arī norādīja, ka vēlēšanu rīkošana varētu sniegt Krievijai iespēju manipulēt un radīt šķelšanos Ukrainas sabiedrībā un politiķu vidū.

"Tas ir riskanti, slikti valstij un politiski bezjēdzīgi," sacīja amatpersona, piebilstot, ka "tas iedragās jau tā ļoti trauslo Ukrainas valsts politisko stabilitāti".

Taču amatpersonas arī nevar pilnībā noraidīt ideju rīkot vēlēšanas bez kontroles un riskēt atsvešināties no galvenajiem Rietumu politiskajiem spēlētājiem, kuri pieprasa vēlēšanas un kuriem ir izšķiroša nozīme starptautiskās finansiālās un militārās palīdzības atbalstīšanā Ukrainai.

Bijusī Ukrainas premjerministre Jūlija Timošenko sacīja, ka vēlēšanu rīkošana kara laikā liktu Ukrainai zaudēt karu, jo iekšpolitiskā šķelšanās sagrautu Krievijas sakaušanai nepieciešamo nacionālo vienotību.

"Vēlēšanu rīkošanas cena kara laikā būs kara zaudēšana. Vienotība ir neaizstājams resurss mūsu uzvarai," intervijā Briselē sacīja Timošenko.

Timošenko arī norādīja, ka karavīriem, kuri cīnās, būs grūtības balsot, un viņiem kara laikā ir aizliegts kandidēt uz amatu. "Tie, kas ziedo savu dzīvību frontes līnijā, nevarēs balsot. Miljoniem ukraiņu tagad ir bēgļi, daudzi dzīvo ārpus valsts - arī lielākā daļa no viņiem nevarēs balsot," viņa piebilda.

Nīderlandes politiķis Kokss maijā sniedza interviju Ukrainas medijiem, kurā aicināja Kijivā sarīkot vēlēšanas, kas būtu "brīvas un godīgas". Kā pierādījumu tam, ka balsot ir iespējams, viņš minēja Turcijas piemēru, kurā tūlīt pēc spēcīgas zemestrīces notiek vēlēšanas.

Vēlāk Kokss mainīja savus komentārus, atzīstot, ka vēlēšanas nevar rīkot, kamēr Ukrainā ir spēkā karastāvoklis, taču piebilda: "Kādā brīdī būs vēlēšanas, un mans padoms ir sākt tām gatavoties pēc iespējas ātrāk."

Ukrainas prezidents Zelenskis sacīja, ka Ukraina nevar atļauties tērēt vēlēšanām 135 miljonus dolāru, kamēr tā cīnās par savu izdzīvošanu. Viņš ierosināja, ka, ja Rietumi vēlas vēlēšanas, par tām ir jāmaksā.

"Es nerīkošu vēlēšanas uz kredīta. Es arī neņemšu naudu no ieročiem un neatdošu to vēlēšanām," sacīja Zelenskis.

Savukārt Baidena administrācijas augstākās amatpersonas paziņojušas, ka Ukraina pati izlems, kad rīkot vēlēšanas. Vizītes laikā Kijivā septembra sākumā ASV valsts sekretārs Antonijs Blinkens aicināja Zelenski plaši apspriesties ar sabiedrību un Ukrainas opozīciju par to, kad rīkot nākamās vēlēšanas.