Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 14. jūlijā. Ukraina jau vairāk kā gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
19.01. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir piekritis pagarināt līgumu par Ukrainas labības eksportu pa Melno jūru, piektdien paziņojis Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.
18.58. Ukrainas armija šonedēļ dienvidu frontē pavirzījusies uz priekšu par gandrīz diviem kilometriem, piektdien paziņojis Ukrainas Nacionālās gvardes pārstāvis Mikola Uršalovičs.
Viņš žurnālistiem pavēstīja, ka 15.Karadagas brigāde un regulārā karaspēka vienības ir ir pavirzījušās uz priekšu virzienā uz Krievijas karaspēka okupēto Melitopoli.
Pēdējo septiņu dienu laikā karavīri "ar tanku atbalstu ir pavirzījušies 1700 metrus uz dienvidiem un dienvidaustrumiem", paziņoja Uršalovičs. Ukrainas karaspēks virzās uz priekšu, neraugoties uz blīvajiem mīnu laukiem un apšaudēm, viņš piebilda.
16:46. Krievija piektdien paziņojusi, ka slēdz Polijas konsulāro pārstāvniecību Smoļenskā.
Polijas vēstnieks Kšistofs Krajevskis izsaukts uz Krievijas Ārlietu ministriju, kur informēts par konsulārā aģenta biroja slēgšanu, teikts ministrijas izplatītajā paziņojumā.
Maskava apgalvo, ka lēmums pieņemts, reaģējot uz Varšavas "agresīvo nostāju" pret Krieviju, kura "pārkāpusi visas civilizētās robežas".
14:48. Igaunijā uzturēšanās atļaujas pašlaik ir gandrīz 85 000 Krievijas pilsoņiem, bet vēl nepilniem 30 000 ir spēkā esošas vīzas, liecina Igaunijas Iekšlietu ministrijas dati, kas apkopoti 1.jūlijā.
74 788 Krievijas pilsoņiem ir ilgtermiņa uzturēšanās Igaunijā atļaujas un 9772 ir pagaidu uzturēšanās atļaujas. Vēl 192 Krievijas pilsoņiem ir piešķirtas pagaidu uzturēšanās tiesības un 100 Krievijas pilsoņiem ir pastāvīgās uzturēšanās tiesības.
1.jūlijā derīgas Igaunijas vīzas bija spēkā 29 271 Krievijas pilsonim, no kuriem 28 866 ir īstermiņa vīzas un 405 ilgtermiņa vīzas
Spēkā esoša vīza nenozīmē, ka cilvēks atrodas Igaunijā. Krievijas pilsonim var būt spēkā esoša Igaunijas vīza, tomēr noteikto sankciju dēļ personai var nebūt tiesības ierasties Igaunijā.
Kopumā gada pirmajā pusē Igaunijā ieradās 198 906 Krievijas pilsoņi, no kuriem lielākajai daļai bija uzturēšanās atļauja Igaunijā, liecina Igaunijas Iekšlietu ministrijas dati.
14.10. NATO samita Viļņā lēmumi Latvijas drošībai un aizsardzībai vērtējami ar lielu plus zīmi, šodien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Pozitīvi vērtējams Turcijas solījums ratificēt Zviedrijas pievienošanos NATO, jauno alianses aizsardzības plānu apstiprināšana. Tikpat būtiska ir Kanādas premjerministra Džastina Trudo apņemšanās dubultot Latvijā Kanādas karavīru skaitu un ieguldīt finansējumu.
"Runājot par Ukrainu, tika pieņemti vairāki pozitīvi lēmumi. Izveidota NATO-Ukrainas Padome, Ukrainai solīts vēl vairāk sniegt palīdzību. Neviens neapšauba, ka Ukraina viendien būs NATO dalībvalsts, protams, ir jautājums, kad tas notiks, ja karš būs beidzies," sacīja Valsts prezidents.
Pēc Rinkēviča paustā, darbs tikai turpināsies. Iespējams samitā bija vēlme redzēt Ukrainas kontekstā, ko vairāk, bet šis nav pēdējais NATO samits - kad viens ir beidzies, sākas gatavošanās nākamajam.
11:40. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 236 590 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 550 iebrucēji.
09:40. Krievija naktī uz piektdienu pret mērķiem Ukrainā raidījusi 17 Irānā ražotos trieciendronus "Shahed", no kuriem viens nodarījis postījumus komunālajam uzņēmumam Dņipropetrovskas apgabala Krivijrihā, bet 16 dronus notriekusi Ukrainas pretgaisa aizsardzība, paziņoja Ukrainas gaisa spēki un Dņipropetrovskas apgabala kara administrācija.
"Nodarīti postījumi komunālajam uzņēmumam. Tā teritorijā tika iznīcināta administratīvā ēka, vēl trīs tika bojātas. Nodarīti bojājumi arī speciālajām iekārtām," platformā "Telegram" pavēstīja Dņipropetrovskas apgabala gubernators Serhijs Lisaks.
08:55. Šodien Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji Briselē, Beļģijā, piedalīsies Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē, kurā diskutēs par Ukrainas atbalsta instrumentu un dalībvalstu fiskāli strukturālajiem plāniem, aģentūru LETA informēja FM pārstāvji.
ECOFIN sanāksmē ministri apmainīsies viedokļiem par finansiālu atbalstu Ukrainai saistībā ar vidusposma ES daudzgadu finanšu shēmas 2021.-2027.gada pārskatu.
Lai risinātu Ukrainas nākotnes makrofinansiālo palīdzību, kā arī ar skatu uz rekonstrukciju un atbalstu pirmsiestāšanās soļu īstenošanā, viens no pakotnes elementiem ir izveidot Ukrainas instrumentu laika posmam no 2024. līdz 2027.gadam. Ar instrumentu plānots nodrošināt makrofinansiālo stabilitāti un atvieglot finanšu vajadzības, būvēt un modernizēt karā bojāto infrastruktūru, veicināt pāreju uz ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomiku, stiprināt likuma varu, demokrātiju un cilvēktiesības, veicināt ilgtspējīgu zaļo pāreju visos ekonomikas sektoros, kā arī veicināt decentralizētu, lokāla līmeņa attīstību
07:00. Krievu okupanti šomēnes izveda apmēram 280 bērnus no pagaidām okupētā Luhanskas apgabala Antracitas rajona uz Kalmikijas Republiku, paziņoja Ukrainas Nacionālās pretošanās centrs.
Bērni tika izvesti uz "kazaku kadetu korpusu" Kalmikijas Republikā.
Saskaņā ar centra datiem okupanti plāno līdz vasaras beigām izvest pavisam ap 500 ukraiņu bērnu. "Tādējādi krievi ne tika nolaupa bērnus no pagaidām okupētās teritorijas, bet arī zombē viņus ar agresīvu propagandu, pārvēršot par nākamajiem janičāriem," atzīmēja Nacionālās pretošanās centrs.
00:10 Ukrainā atgriezās divi bērni no Krievijas iebrucēju īslaicīgi okupētās teritorijas.
Par to telegrammā paziņoja Ukrainas Augstākās Radas cilvēktiesību komisārs Dmitrijs Lubinets.
"5 un 12 gadus vecās māsas tika šķirtas no saviem vecākiem pirmajā dienā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Visu laiku viņas bija pie vecmāmiņas, kura atteicās bērnus nodot mātei," sacīja Lubinets.