Norvēģija piekrīt Baltijas valstu bažām, ka Krievija var radīt draudus to suverenitātei, pirms pusotra gada tikšanās laikā aiz slēgtām durvīm teicis Norvēģijas ārlietu ministrs Jūnass Gārs Stēre, liecina interneta vietnes "WikiLeaks" publiskotās ASV diplomātiskās sarakstes dokumenti.
2009.gada 26.augustā sūtītajā ziņojumā, kuru no "WikiLeaks" ieguvis un publicējis Norvēģijas laikraksts "Aftenposten", aprakstīta ASV vēstnieka NATO Ivo Dāldera un Stēres tikšanās.
Dokumentā atklāts, ka Stēre paziņojis, ka Norvēģija jūt īpašu tuvību ar Baltijas valstīm.
"Norvēģijai ir īpaša saikne ar Baltijas valstīm, viņš [Stēre] teica un piekrita uzskatam par draudiem to suverenitātes saglabāšanas, kas var nākt no Krievijas," minēts dokumentā.
Norvēģijas ārlietu ministrs uzsvēris īpašo savas valsts statusu kā vienai no NATO dibinātājvalstīm un Krievijas kaimiņvalstij, kas dod iespēju Norvēģijai labāk izprast jauno dalībvalstu perspektīvas.
Stēre nosodījis NATO lēmumu pārtraukt dialogu ar Krieviju 2008.gada augustā. Lai gan Krievijai, pēc Stēres domām, negatīvā attieksme pret aliansi NATO un Krievijas padomes ietvaros bijusi jau asinīs, ir svarīgi uzturēt komunikāciju ar šo lielvalsti un mēģināt atrast kompromisu, ASV diplomāts ziņojumā atstāstījis Norvēģijas ārlietu ministra viedokli.
Ziņojumā paskaidrots, ka Norvēģijas ārlietu ministrs apsveicis NATO jaunās pretraķešu aizsardzības sistēmas izveidi. Stēre uzsvēris, ka jāsaglabā līdzsvars "starp Krievijas informēšanu un jānodrošina, lai tas neapdraud NATO pretraķešu aizsardzības politikas attīstību".
Dokumentā teikts, ka Norvēģija neatbalstīja ASV valdības iepriekš īstenoto pretraķešu aizsardzības politiku, kuru asi kritizēja arī Krievija, bet Stēre norādījis, ka jāanalizē Krievijas reakcija uz diskusijām par pretraķešu aizsardzības politiku, jo Maskavas reakcija var signalizēt NATO sabiedrotajiem, kā turpmāk rīkoties.
Decembra beigās Norvēģijas laikraksta "Aftenposten" vadība paziņoja, ka tā rīcībā nonākuši visi vairāk nekā 250 tūkstoši ASV diplomātiskās sarakstes dokumentu, kurus pakāpeniski publisko interneta vietne "WikiLeaks", bet laikraksts šos dokumentus publiskos neatkarīgi no "WikLeaks" izvēlētās stratēģijas. Tomēr tika uzsvērts, ka netiks publicēti visi dokumenti pilnībā, bet raksti, kas balstīti uz šo dokumentu materiāliem un žurnālistisko analīzi. Tomēr pašlaik pilnībā ir publicēti jau vairāku dokumentu oriģināli.
Novembra beigās interneta vietne "WikiLeaks" paziņoja, ka ieguvusi ASV diplomātu 251 287 slepenos ziņojumus un to publicēšanā sadarbosies ar pasaules lielajiem laikrakstiem "El Pais", "Guardian", "New York Times", "Le Monde" un žurnālu "Der Spiegel".
Pakāpeniski šie ziņojumi tiek publicēti arī tiešsaistē vietnē "wikileaks.ch". Līdz ceturtdienai publiskoti 1999 dokumenti.