Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips uzskata, ka Drošības policijai (KAPO) būtu sīkāk jāinformē sabiedrība par aizdomām pret Tallinas mēru, Centra partijas vadītāju Edgaru Savisāru, kurš kādā KAPO ziņojumā esot nodēvēts par "Krievijas ietekmes aģentu".
Lielākā daļa analītiķu skandālu saista ar nākampavasar paredzētajām Igaunijas parlamenta vēlēšanām, Igaunijas politiķi arī atzīst, ka tas kārtējo reizi parāda valsti visai nepievilcīgā gaismā.
Laikraksts Postimees pagājušonedēļ vēstīja, ka KAPO sagatavojusi ziņojumu, kurā E. Savisārs nodēvēts par Krievijas ietekmes aģentu un Igaunijas drošības apdraudējumu, – ar šo ziņojumu iepazīstināti Igaunijas prezidents, premjerministrs un iekšlietu ministrs. Pēc laikraksta rīcībā esošās informācijas, E. Savisārs ar sava partijas biedra Aina Sepika starpniecību meklējis kontaktus Krievijā, kuriem apmaiņā pret 1,5 miljonu eiro lielu finansiālo palīdzību solījis palielināt Krievijas ietekmi Igaunijā. Jau kopš šīs vasaras drošības dienesta darbinieki uz dokumentiem, kas attiecās uz E. Savisāru, izdarījuši atzīmes "risks drošībai" un "ietekmes aģents".
E. Savisārs, kuram ir lieli nopelni Igaunijas neatkarības atjaunošanā, ziņas par to, ka būtu Krievijas ietekmes aģents, nodēvējis par muļķībām. Viņš nenoliedz, ka patiešām ticies ar Krievijas dzelzceļa vadītāju Vladimiru Jakuņinu, kurš vienlaikus ir arī kāda reliģiska fonda aizbildniecības padomes priekšsēdētājs. No šā fonda patiešām saņemti 1,5 miljoni eiro, taču tie nav paredzēti nedz Centra partijas priekšvēlēšanu kampaņai, nedz Krievijas ietekmes palielināšanai, bet gan pareizticīgo baznīcas celšanai Tallinas Lasnamē rajonā, uzsvēris E. Savisārs. Viņš norādījis, ka pilsētas budžetā naudas šādam mērķim neesot un fonda palīdzība bijusi īsti laikā, – Tallinas mērs arī demonstrējis 26. novembrī starp mēriju un fondu parakstītu līgumu par naudas piešķiršanu baznīcas celtniecībai.
Igaunijas premjers A. Ansips vakar Postimees publicētā intervijā aicinājis KAPO informēt sabiedrību par tās izmeklēšanas gaitu. "Es uzskatu, ka viņiem skaidri jāpasaka, kādam mērķim Savisārs prasīja naudu. Igaunijas tautai tas ir jāzina, pat tādā gadījumā, ja juridiski neko pierādīt neizdosies. Nedrīkst pieļaut, ka aizdomas tā arī paliek aizdomu līmenī," sacīja premjers. Viņš arī piebildis, ka rakstiska KAPO ziņojuma par aizdomām pret E. Savisāru nav bijis un valsts augstākās amatpersonas par tām informētas mutiski.
Igauņu žurnālists Kalle Muuli, atgādinot, ka pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados arī toreizējais prezidents Konstantīns Petss saņēmis naudu no Krievijas, uzsvēris, ka gandrīz visi lēmumi, kuri noveda pie pirmskara Igaunijas sabrukšanas, bijuši likumīgi un pieņemti kriminālkodeksa ietvaros. "Mēs pašlaik runājam par to, kā interesēs politiķi rīkojas un no kā viņi saņem naudu. Ja tie, kuri naudu dod, atrodas Krievijas varas koridoros, tautai ir tiesības un nepieciešamība to zināt, neraugoties uz to, vai ziņojumi ir rakstiski vai mutiski," sacījis K. Muuli, piebilstot – arī Vācijas sabiedrība būtu neizpratnē, ja, piemēram, Berlīnes mērs dotos uz Turciju, lai izdiedelētu naudu jaunas mošejas būvei.