Igaunija ir noraidījusi Latvijas piedāvājumu iegūt “airBaltic” akciju daļu, dodot priekšroku investīcijām Tallinas lidostas attīstībā un jaunos gaisa savienojumos, paziņoja infrastruktūras ministrs Kuldars Leiss (Reformu partija).
Pieņemot lēmumu, valdība ņēma vērā, ka “airBaltic” saistībā ar tā lielumu jebkurā gadījumā ir jālido no Tallinas - neatkarīgi no tā, vai īpašnieku grupā ir Igaunijas kapitāls vai nē, piebilda ministrs.
"Lēmums bija tāds, ka mēs neinvestēsim tikai vienā aviokompānijā, proti, “airBaltic”, bet mums ir ļoti labi jāsadarbojas ar daudzām aviokompānijām, kas ir ieinteresētas maršrutu atvēršanā Tallinas lidostā," Leiss skaidroja valdības lēmuma iemeslus.
"Mūsu pirmā skaidrā izvēle ir attīstīt Tallinas lidostu, caur kuru mūsu iedzīvotāji var lidot uz vairāk vietām un labākos laikos, un šim nolūkam nav nepieciešams iegūt līdzdalību nevienā aviokompānijā pašreizējā līmenī," uzsvēra infrastruktūras ministrs.
Pēc ministra teiktā, mērķis ir līdz 2030. gadam palielināt caur Tallinas lidostu ik gadu braucošo pasažieru skaitu no pašreizējiem 3,5 miljoniem līdz pieciem miljoniem. Tomēr tas prasītu paplašināt Tallinas lidostas pasažieru termināli, uz trim gadiem iesaldēt lidostas nodevas un turpināt maršrutu attīstības programmu, piedāvājot aviokompānijām dažādas sadarbības iespējas jaunu galamērķu iegūšanai.
"Un, tā kā “airBaltic” Tallinā ir lielākā tirgus daļa jeb 30 procenti, “airBaltic” jebkurā gadījumā no šīs sadarbības iegūs visvairāk," viņš piebilda.
Leisa ieskatā nav arī pamata apgalvojumiem, ka, iegūstot akciju daļu un pārstāvi uzņēmuma valdē, Igaunija varētu ietekmēt “airBaltic” darbību labvēlīgākā virzienā: "Tas tā nav, jo “airBaltic” šodien ir izaudzis tik liels, ka viņiem tāpat ir jābūt ļoti spēcīgi pārstāvētiem visās trīs Baltijas valstīs, “jo viņi ir tik lieli un tik labi spēlētāji”, ka Rīga vai Latvija viena pati nav pietiekama. Tāpēc viņiem noteikti jāņem vērā arī Viļņa un Tallina. Un, ja mums ir tikai neliela akciju daļa, vai nu “airBaltic”, vai kaut kur citur, tad mēs nevaram kontrolēt spēli ar šo akciju daļu, bet mēs varam arī piesaistīt vairāk galamērķu Tallinai, nebūdami īpašnieki."
Valdība nolēma, ka Igaunija neiegādāsies “airBaltic” akciju daļu.
Leiss arī norādīja, ka “airBaltic” ir zaudējumus nesošs uzņēmums. "Jautājums šeit ir par to, vai mums ir jēga ieguldīt zaudējumus nesošā uzņēmumā, kas piedzīvo lielas pārmaiņas, kur mēs varam iegūt mazākuma akciju daļu, vai arī ir jēga attīstīt savu lidostu - tad pašreizējā situācijā Tallinas lidostas attīstīšana noteikti ir vēlamākais variants," viņš teica.
Tomēr sarunas ar Latviju notiks atkal, kad “airBaltic” šī gada beigās vai nākamgad tiks kotēta biržā, piebilda Leiss.
Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka Igaunijai nav iespēju sarunām attiecībā uz Latvijas piedāvājumu - 10 procentu akciju daļu par 14 miljoniem eiro -, jo tāds pats piedāvājums tika izteikts arī “Lufthansa”, kas to pieņēma.
"Sarunām nebija iespēju arī tāpēc, ka tie bija “Lufthansa” nosacījumi. Tas bija ļoti godīgs piedāvājums no latviešiem, jo viņi iepriekš bija teikuši, ka piedāvās ar tādiem pašiem nosacījumiem kā “Lufthansa”. Tiesa, arī aviokompānijai “Lufthansa” tur ir atšķirīgas intereses attiecībā uz “airBaltic” lidmašīnu izmantošanu. Taču finanšu piedāvājums bija tāds pats, šajā ziņā tas ir godīgs piedāvājums, un sarunām nebija iespēju. Bet pat ja tāda būtu bijusi, neliela sarunu iespēja šeit nebūtu noteicošais," viņš teica.
Leiss arī pauda šaubas, vai Lietuva, kurai tika izteikts līdzīgs piedāvājums, to pieņems: "Cik man zināms, Lietuva vēl nav pieņēmusi lēmumu, bet esmu diezgan pārliecināts, ka viņi domā vairāk vai mazāk tāpat kā mēs."
“"airBaltic” ir ļoti laba aviokompānija, kas ir patiešām ļoti nepieciešama Igaunijai un Tallinas lidostai, tāpēc es ceru, ka tad, kad viņiem būs jauna stratēģija un jauna vadības komanda, viņi turpinās darboties vēl labāk nekā iepriekš. Tāpēc mēs turam par viņiem īkšķus un, neiegūstot akciju daļu, mēs ļoti cieši sadarbosimies un mums ir labas sadarbības attiecības," sacīja Leiss.
Otrās valdības partijas līdere, partijas "Estonia 200" priekšsēdētāja un izglītības un pētniecības ministre Kristīna Kallasa trešdien Igaunijas sabiedriskajam medijam “ERR” sacīja, ka valdība nolēma neiegūt akciju daļu “airBaltic” galvenokārt tāpēc, ka uzņēmuma ekonomiskā situācija ir ļoti slikta.
"Galvenais iemesls bija tas, ka “airBaltic” zaudējumi ir tik lieli, ka mums nevajadzētu ieguldīt naudu zaudējumus nesošā uzņēmumā," sacīja Kallasa. "Es neuzskatu, ka ir saprātīgi tajā ieguldīt Igaunijas nodokļu maksātāju naudu," viņa piebilda.
Kallasa arī norādīja, ka “airBaltic” ir izdevīgi lidot no Tallinas lidostas neatkarīgi no tā, vai Igaunijai ir daļa uzņēmumā vai nē: "Ekonomiskā ziņā viņiem ir izdevīgi lidot no Tallinas, lidojumi no Tallinas viņiem ir izdevīgi. Viņi tik un tā lido no šejienes, neatkarīgi no tā, vai Igaunija tur ir vai nav. Bet viss pārējais - tā daļa, kas viņiem ir neizdevīga - mēs neredzam nepieciešamību tajā ieguldīt."
Igaunijas valdība 3. jūlijā nolēma noraidīt Latvijas Satiksmes ministrijas piedāvājumu iegādāties daļu no Latvijas aviokompānijas “airBaltic”.
