Zeme sākusi griezties ātrāk; pasaulei nāksies pieņemt neordināru lēmumu

Šovasar Zeme ir sākusi griezties ātrāk nekā jebkad agrāk, padarot dienas par milisekundēm īsākas. Un, lai gan vidusmēra cilvēks šīs izmaiņas pat nepamanīs, instrumenti gan – jo īpaši precīzie atompulksteņi, kas darbina navigācijas sistēmas, datorus un tālruņus, raksta CNN.

Planētas mainīgā rotācija liek laika reģistrētājiem domāt par pasaules laika standarta maiņu.

Vispārpieņemtais dienas garums - laiks, kas nepieciešams, lai planēta apgrieztos ap savu asi, ir 24 stundas jeb 86 400 sekundes, tomēr katrs rotācijas laiks ir par milisekundēm ilgāks vai īsāks. Tas ir atkarīgs no Mēness gravitācijas spēka, sezonālām izmaiņām atmosfērā un Zemes šķidrā kodola ietekmes, tomēr tas neietekmē ikdienas dzīvi.

Tomēr, kad novirzes vienā virzienā uzkrājas, tās var ietekmēt datoru, satelītu un telekomunikāciju darbību. Tāpēc kopš 1955. gada laiks tiek nepārtraukti uzraudzīts, izmantojot atompulksteņus - precīzākos pulksteņus uz Zemes. To laiku sauc par UTC jeb koordinēto universālo laiku, un visi pasaules datori un tālruņi ir iestatīti, vadoties pēc tā.

"Kopš 1972. gada mēs esam novērojuši nelielu dienas paātrināšanās tendenci," skaidro Dankanu Agņū, ģeofizikas profesors.

Tieši 1972. gadā, pēc gadiem ilgas Zemes rotācijas palēnināšanās novērošanas, zinātnieki pirmo reizi nolēma pievienot vienu sekundi atomu laikam - to var salīdzināt ar garo gadu, kad diena tiek pievienota, lai kompensētu neatbilstību starp kalendāru un Zemes apriņķošanas laiku ap Sauli. Kopš tā laika bija nepieciešamas vēl 27 šādas papildu sekundes - pēdējā tika pievienota 2016. gadā, un kopš tā laika vairāk nav bijis nepieciešams to darīt.

Tomēr, ja Zeme turpinās paātrināties, galu galā no UTC būs jāatņem viena sekunde.

"Vēl nekad nav bijusi negatīva garā sekunde. Taču pastāv aptuveni 40% iespējamība, ka kas tāds notiks laikā no šī brīža līdz 2035. gadam," skaidro profesors Agņū.

Negatīvas garās sekundes iespējamība rada bažas zinātniekiem - Džūda Levins, fiziķis un pētnieks Nacionālajā standartu un tehnoloģiju institūtā, kas specializējas laika un frekvences mērījumos, skaidro:

"Ir vietas, kur tās tiek izmantotas nepareizi, nepareizā laikā, ar nepareizu skaitli. Un tas ietver arī pozitīvo garo sekundi, kas pastāv jau mūžīgi. Negatīvā garā sekunde ir daudz satraucošāka, jo tā nekad nav pārbaudīta, nekad nav izmēģināta.”

Tā kā daudzas tehnoloģiskās sistēmas, piemēram, telekomunikācijas, finanšu darījumi, elektrotīkli un GPS satelīti, darbojas, pamatojoties uz pulksteņiem un laiku, negatīvas garā sekundes parādīšanās, sacīja Levins, ir nedaudz līdzīga Y2K problēmai - brīdim pagājušā gadsimta mijā, kad pasaule domāja, ka pasaule kaut kādā veidā beigsies, jo datori, iespējams, nespēs apstrādāt jauno datuma formātu, kas pārgāja no "99" uz "00".

Lasiet arī par īsāko dienu laika skaitīšanas vēsturē.