Interneta vietnes "WikiLeaks" vadītājs Džuljens Esanžs cietumā Londonā atzinis savai mātei, ka joprojām uzskata, ka slepeno ASV diplomātu slepeno ziņojumu publiskošana bija pareiza rīcība, neskatoties uz Vašingtonas un citu valstu nosodījumam, otrdien ziņo Austrālijas televīzijas kanāls "Network Seven".
Televīzija lūdza Esanža mātei Kristīnei uzdot dēlam tikai vienu jautājumu: "Vai tas bija tā vērts?"
"Mana pārliecība ir nemainīga. Es palieku uzticīgs saviem ideāliem. Šie apstākļi tos nav sašūpojuši," Esanža citē savu dēlu. Pēc apciemojuma cietumā Esanža rakstiski iesniedza telekanālam sava dēla atbildes.
"Lai nu ko, bet manu pārliecību, ka tie [ideāli] ir patiesi un pareizi, šis process ir tikai palielinājis," tecis "WikiLeaks dibinātājs.
Esanžs arī kritizējis lielākās finanšu kompānijas, kas apturējušas maksājumu pārskaitīšanu "WikiLeaks".
"Mēs zinām, ka "Visa", "Mastercard", "Paypal" un citas ir tikai ASV ārpolitikas instrumenti. To mēs iepriekš nezinājām," viņš teicis.
Esanžs lūdza pasaules iedzīvotājus nebūt vienaldzīgiem: "Es aicinu pasauli aizsargāt manu darbu un manus cilvēkus no šiem nelegālajiem un amorālajiem uzbrukumiem."
Kristīne Esanža savam dēlam apliecinājusi, ka visā pasaulē ir plašs atbalsts viņam.
"Es viņam stāstīju, kā cilvēki visā pasaulē, visdažādākajās valstīs tur rokās plakātus un izkliedz saukļus par viņa brīvību un taisnīgumu, un tas viņu ļoti aizkustināja," teica Esanža māte.
"Es kā māte aicinu pasauli aizstāvēt manu drosmīgo dēlu," viņa sacīja.
39 gadus vecais Esanžs, kurš "WikiLeaks" dibināja 2006.gadā, pašlaik atrodas apcietinājumā, jo Zviedrija izsniedza aizturēšanas orderi saistībā ar aizdomām izvarošanā, bet viņš atsaucās uzaicinājumam ierasties policijā Londonā. Vestminsteras tiesa nolēma, ka Esanžam jāpaliek apcietinājumā.
Otrdien Esanža advokāti mēģinās panākt viņa atbrīvošanu pret drošības naudu. Viņi ir nobažījušies, ka ASV prokurori mēģinās izvirzīt apsūdzības spiegošanā.
Pagājušajā nedēļā hakeru grupa veica "Operāciju: Atriebība", kuras laikā īslaicīgi bloķēja kredītkaršu uzņēmumu "Visa" un "MasterCard", kā arī Zviedrijas valdības un citas interneta mājas lapas.
"WikiLeaks" šogad izpelnījās starptautisku uzmanību, publiskojot desmitiem tūkstošu slepenu ASV militāro dokumentu par karadarbību Afganistānā un Irākā. 28.novembrī tā sāka publiskot vairāk nekā 250 tūkstošus ASV vēstniecību ziņojumu.
Šādu rīcību nosodījušas ASV un citu valstu amatpersonas.