Kruīzu kuģu operatori pretojas obligātai notekūdeņu nodošanas sistēmai Baltijas jūras ostās, ko paredz Starptautiskās Jūras organizācijas (IMO) pieņemtais pilnīgais aizliegums kanalizācijas ūdeņu izgāšanai Baltijas jūrā no 2013.gada, vēsta laikraksts "Helsingin Sanomat".
Reaģējot uz Pasaules Dabas fonda (WWF) ziņojumu par kanalizācijas ūdeņu nonākšanu jūrā, IMO 2.oktobrī sanāksmē Londonā pieņēma lēmumu aizliegt pasažieru kuģiem izgāzt notekūdeņus Baltijas jūrā, aizstājot iepriekšējo prāmju līniju un kruīzu operatoru brīvprātīgo apņemšanos.
IMO lēmums no 2013.gada aizliedz visiem jaunajiem kuģiem novadīt notekūdeņus Baltijas jūrā, bet no 2018.gada visiem kuģiem.
Paredzēts arī izveidot īpašu darba grupu, kas izstrādās kritērijus atbilstošām notekūdeņu uzņemšanas iekārtām Baltijas jūras ostās.
Somijas Transporta drošības aģentūra norādīja, ka "noteikumi par notekūdeņu savākšanu stāsies spēkā tiklīdz ostās būs pieejami atbilstoši servisi. Tam nebūt nav jābūt 2013. vai 2018.gadam".
Tomēr ar Baltijas jūras deviņu valstu un IMO dalībvalstu politisko gribu izrādījies pārāk maz, raksta "Helsingin Sanomat". Baltijas jūras valstis vienojušās maijā Maskavā notikušā Baltijas jūras aizsardzības komisijas (HELCOM) ministru līmeņu sēdē vienojās par kopīgas likumdošanas ieviešanu. "Maskavas vienošanās attiecas uz to, kā uzlabot ostu notekūdeņu uzņemšanas jaudas un cik ilgā laikā tas jāpaveic. Tomēr reģiona ostas pieder pašvaldībām un privātām kompānijām, līdz ar to mums ir jāatrod veidi, kā izdarīt uz tām spiedienu," skaidro Somijas Transporta drošības aģentūras vides nodaļas vadītāja Anita Mekinena.
Ja Baltijas jūras ostās tiks izveidota plaša funkcionējoša notekūdeņu savākšanas sistēma un attiecīgajās valstīs ieviesti atbilstoši likumi, pieaugs spiediens izveidot līdzīgus pasākumus arī citās jūrās. "Lielās kuģniecības baidās no šī plāna ieviešanas, jo tad līdzīgas prasības var izvirzīt citām jūrām piegulošās valstis," skaidroja Mekinena.
Septembra beigās notikušajā IMO sanāksmē Baltijas jūras noteikumu atbalstīja arī Vidusjūras valstis, kā arī Kanāda. "Baltijas jūrā notekūdeņu savākšana ir īpaši svarīga eitrofikācijas dēļ. Vidusjūrā, Aļaskas apkārtnē un Karību jūrā ir problēmas ar barības vielām vai higiēnu, līdz ar to šie reģioni būtu ieinteresēti līdzīgas likumdošanas ieviešanā," sacīja Mekinena.
Pašlaik Baltijas jūrā kuģniecību prasībām atbilstošas kanalizācijas sistēmas ir tikai Helsinkos, Stokholmā un Visbijā. "Parasti kuģi ostā uzturas tikai dažas stundas. Citās ostās notekūdeņu savākšanai ir vajadzīga vesela flote ar septisko sūkņu cisternām, kas nav labs risinājums," norādīja Mekinena.
WWF un tā partnerorganizācijas visās Baltijas jūras reģiona valstīs kopš 2007.gada strādājušas, lai pārliecinātu valstu valdības un kuģniecības nozari aizliegt notekūdeņu izgāšanu Baltijas jūrā. Vairāk nekā puse Baltijas jūrā kuģojošo kruīza kuģu savus kanalizācijas ūdeņus izgāž tieši jūrā, neskatoties uz pieeju pienācīgam kanalizācijas ūdeņu savākšanas servisam, septembra beigās paziņoja WWF.
Lielie kruīzu kuģi ir kā mazi ciemati ar aptuveni 2000-5000 pasažieru. Šādos kuģos radīto notekūdeņu daudzums ir ievērojams. Katru vasaru Baltijas jūrā kuģo simtiem kruīza kuģu, no kuriem daudzi turpina izgāzt savus kanalizācijas ūdeņus, neskatoties uz industrijas solījumu tā vairs nerīkoties.
"Nepastāv nekādi likumi, kas aizliegtu to darīt. Likumu nav," norādīja WWF jūras eksperte Vanesa Klecere.
Eiropas Kruīzu padome (ECC) pagājušā gada maijā solīja, ka kruīzu kuģi pārstās izgāzt savus kanalizācijas ūdeņus Baltijas jūrā, ja reģiona ostas pilsētas piedāvās adekvātu kanalizācijas ūdeņu savākšanas sistēmu bez papildu naudas iekasēšanas.
Šīm prasībām atbilst Helsinki un Stokholma, sacīja Klecere, piebilstot, ka Helsinkos šis jautājums vēl varētu būt nesakārtots. "2010.gadā Stokholmu apmeklēja 240 kuģi, no kuriem tikai 115 izmantoja ostas piedāvātos pakalpojumus, un daļa no šiem kuģiem iztukšoja tikai nelielu daudzumu kanalizācijas ūdeņu," teikts WWF paziņojumā.
Kuģi izgāz kanalizāciju jūrā, jo tā ir vienkāršāk
Savukārt Helsinku galvenās ostas dati liecina, ka tikai 66% kuģu izmantoja ostas bezmaksas kanalizācijas un atkritumu izgāšanas pakalpojumu. Klecere minēja, ka kuģi, iespējams, bezmaksas pakalpojumus ostās neizmanto tādēļ, ka atkritumu izgāšana jūrā vienkārši ir ātrāka.
ECC vides jautājumu pārstāvis Roberts Ašdauns sacīja, ka visas padomē ietilpstošās kuģniecības ir solījušās kanalizācijas ūdeņus nogādāt krastā, ja ostā ir attiecīgs serviss. "Drīzāk, ka kuģi, kas neizmanto šo iespēju, nav ECC biedri vai arī viņiem ir iespējas uzkrāt kanalizācijas ūdeņus līdz nākamās ostas sasniegšanai," sacīja Ašdauns.
Pēc WWF aprēķiniem, Baltijas jūrā vasarā kuģojušie aptuveni 350 kruīza kuģi jūrā ar saviem kanalizācijas ūdeņiem izgāzuši 18 tonnas fosfora un 74 tonnas slāpekļa savienojumu piesārņojuma.
Fosfātiem un nitrātiem nonākot jūrā, tiek veicināta eitrofikācija un aļģu ziedēšana, kas apdraud gan jūras ekosistēmu, gan citus ar jūru saistītos sektorus, kā tūrismu un zvejniecību. Kuģu notekūdeņi satur ne tikai pārmērīgi daudz barības vielu un smagos metālus, bet arī baktērijas, vīrusus un citus patogēnus.
Eitrofikācija jeb aizaugšana tiek uzskatīta par nozīmīgāko Baltijas jūras vides problēmu. Tā rada gan nopietnas ekoloģiskas, gan ekonomiskas sekas. Eitrofikācijas cēlonis ir palielināta barības vielu - t.sk. fosfora un slāpekļa - nonākšana ūdens vidē, kā rezultātā novērojama, piemēram, spēcīga aļģu (tostarp zilaļģu) ziedēšana.