Ukrainas lidmašīnas katastrofā bojāgājušo valstu valdības pieprasījušas Irānai uzņemties pilnu atbildību par tās notriekšanu un izmaksāt kompensācijas upuru tuviniekiem.
Kanādas, Lielbritānijas, Afganistānas, Zviedrijas un Ukrainas ārlietu ministri izplatīja kopīgu paziņojumu pēc tikšanās Kanādas Augstās komisijas namā Londonā.
"Mēs esam pulcējušies, lai pieprasītu atrisinājumu, atbildību, caurskatāmību un taisnīgumu" upuriem, Londonā paziņoja Kanādas ārlietu ministrs Fransuā Filips Šampaņs.
Viņš teicis, ka Irāna ir uzņēmusies atbildību, tomēr patieso iemeslu un atbildīgos var noskaidrot tikai visaptverošā izmeklēšanā.
Arī Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ir aicinājis veikt "visaptverošu, caurskatāmu un neatkarīgu starptautisku izmeklēšanu".
Kanāda, kurai nav vēstniecības Irānā, ir pieprasījusi oficiālu statusu lidmašīnas notriekšanas izmeklēšanā. Kanādas transporta ministrs Marks Garno trešdien sacīja, ka divi Kanādas izmeklētāji atrodas Irānā starptautiskā izmeklētāju komandā un viņiem ir laba sadarbība ar citām iesaistītajām pusēm, tomēr ministrs pauda vēlmi formāli atzīt viņu dalību izmeklēšanā.
Garno norādīja, ka lidmašīnas "melnās kastes" ir Irānas pārziņā, bet vēl divi izmeklētāji ir gatavi doties uz šo ierakstu izpēti.
Irāna sākotnēji lidmašīnas avārijā vainoja tehniskas problēmas, bet dažas dienas vēlāk tā atzina, ka valsts pretgaisa aizsardzības spēki 8.janvārī ar raķetēm notriekuši Ukrainas aviokompānijas "Ukraine International Airlines" lidmašīnu kļūdas dēļ.
Lidmašīnā, kas lidoja uz Kanādu un nogāzās neilgi pēc pacelšanās Teherānas lidostā, bija 176 cilvēki, kas visi gājuši bojā. Starp šiem cilvēkiem bija 57 Kanādas pilsoņi, kā arī 11 Ukrainas pilsoņi, 17 cilvēki no Zviedrijas, četri no Afganistānas, četri Lielbritānijas pilsoņi, kā arī Irānas pilsoņi.
Katastrofa notika laikā, kad saasinājušās Irānas un ASV attiecības saistībā ar 3.janvārī notikušo ASV bezpilota lidaparāta raķešu triecienu pie Bagdādes lidostas, kurā tika nogalināti desmit cilvēki - pieci irākieši un pieci irāņi, arī Irānas ģenerālis Kasems Soleimani un Irākas militārā grupējuma "Hashed al Shaabi" ("Tautas mobilizācijas spēki") vadītāja vietnieks Abu Mahdi al Muhandiss. Šis trieciens bija vērsts pret Soleimani un tika īstenots pēc ASV prezidenta Donalda Trampa rīkojuma.
Atbildot uz Soleimani nogalināšanu, Irāna 8.janvārī uz divām bāzēm Irākā, kur izvietoti ASV karavīri, raidīja 22 raķetes.
Lai gan ASV sabiedrotie ir izvairījušies vainot Trampa valdību par lidmašīnas katastrofu, Kanādas premjerministrs Džastins Trudo ir atzinis, ka notriektajā lidmašīnā esošie cilvēki vēl būtu dzīvi, ja situācija reģionā nebūtu tik ļoti nokaitēta.
"Es domāju, ja nebūtu saspīlējuma, ja nebūtu nesenās eskalācijas reģionā, šie kanādieši šobrīd būtu mājās ar ģimenēm. Tā notiek, kad ir konflikts un karš. Cieš nevainīgie," intervijā telekanālam "Global" šonedēļ pavēstīja Trudo.