Ekshumē Čaušesku pīšļus

Vakar vienā no Rumānijas galvaspilsētas Bukarestes kapsētām notikusi 1989. gadā nošauto Rumānijas līdera Nikolaes Čaušesku un viņa sievas Jeļenas mirstīgo atlieku ekshumācija. To pieprasījis bijušā sociālistiskās Rumānijas līdera znots Mirčea Oprans, kurš uzskata, ka kapā apbedīti pavisam citu cilvēku pīšļi.

Uzstājoties televīzijas kompānijas Realitatea tiešraidē, N. Čaušesku meitas Zojas (arī viņa jau ir mirusi) vīrs M. Oprans stāstījis, ka no kapa paņemti divu apbedīto cilvēku mirstīgo atlieku paraugi, kas nodoti speciālistiem DNS veikšanai. Ekshumācija notikusi agrā rītā un ilgusi divas stundas, pēc tam pīšļi apbedīti. Gaidāms, ka DNS analīžu rezultāti būs zināmi pēc pusgada. "Nevaru pateikt, kas notiks, ja konstatēsim, ka šajā vietā nav apbedīts Čaušesku pāris. Droši vien nāksies sūdzēt tiesā Rumānijas valsti," Reuters citē N. Čaušesku znota sacīto.

AFP atgādina, ka N. Čaušesku Rumānijā bija pie varas kopš 1965. gada un viņa režīms tika uzskatīts par vienu no stingrākajiem Austrumeiropā. 1989. gada decembrī, kad Rumānijā sākās tautas sacelšanās, N. Čaušesku kopā ar sievu bēga no Bukarestes, taču viņus notvēra karavīri, kuri bija pārgājuši sacelšanās dalībnieku pusē. Pēc īpaša tribunāla sprieduma Čaušesku pāris 25. decembrī tika nošauts armijas bāzē netālu no Targovistes pilsētas, bet mirstīgās atliekas, pēc oficiālajām ziņām, pārvestas apbedīšanai Genčas militārajā kapsētā Bukarestē. Pēdējos gados gan parādījusies pretrunīga informācija par Čaušesku nogalināšanas apstākļiem. Vairāki vēsturnieki atzīst, ka notikušais ne tikai atgādinājis linča tiesu, bet liek domāt, ka aiz šīs dubultslepkavības stāvējuši bijušie diktatora līdzgaitnieki, kuriem vēlāk izdevās palikt valsts politiskajā elitē, vainu par sociālisma gados notikušo noveļot uz N. Čaušesku.

RIA Novosti vēsta, ka vēl 2005. gada aprīlī N. Čaušesku meita Zoja pieprasījusi varas iestādēm un kapsētas administrācijai neliegt viņai pieeju vecāku kapavietai. Tad arī izrādījies, ka neeksistē neviens dokuments, kas apliecinātu, ka šajā vietā apglabāti tieši Nikolae un Jeļena Čaušesku. Pēc Zojas nāves 2006. gadā viņas iesākto turpināja brālis Valentīns un vīrs Mirča, kuriem pagājušogad beidzot izdevās saņemt atļauju ekshumācijas veikšanai. "Man ir aizdomas, ka varas iestādes slēpj patiesību un cilvēkiem, kuri tolaik bija pie varas Rumānijā, nāksies atbildēt par gadu desmitiem ilgiem meliem," uzsvēris

Pasaulē

Paejot trīsdesmitajai gadskārtai kopš prāmja “Estonia” bojāejas rudens vētrā, ir redzams: Zviedrijas valdība arī šodien turpina konsekvento politiku — darīt visu iespējamo un neiespējamo, lai novērstu patiesības noskaidrošanu par to, kas īstenībā izraisīja 852 cilvēku nāvi.

Svarīgākais