Kāpēc daudzos planētas reģionos arvien biežāk piedzīvo karstuma viļņus un lietavas?

Globālā sasilšana par pusgrādu pēc Celsija bijusi pietiekami, lai daudzos planētas reģionos pastiprinātu karsuma viļņus un lietavas, piektdien paziņoja zinātnieki.

Salīdzinot divus 20 gadu periodus - 1960.-1979.gadu un 1991.-2010.gadu - starp kuriem vidējā globālā temperatūra pieauga par 0,5 grādiem pēc Celsija, zinātnieki konstatēja, ka vairāki ekstrēmu laikapstākļu veidi kļuvuši ilgāki un intensīvāki.

Ceturtdaļā Zemes sauszemes vasaras augstākā temperatūra pieauga par vairāk nekā vienu grādu, bet zemākā ziemas temperatūra bija par 2,5 grādiem siltāka.

SCANPIX

Spēcīgu nokrišņu intensitāte pieauga par gandrīz 10% ceturtdaļā sauszemes, bet karstuma viļņi, kas var izraisīt postošus meža ugunsgrēkus, kļuva par nedēļu ilgāki pusē sauszemes.

Šīs izmaiņas krietni pārsniedz dabisko svārstību robežas, teikts žurnālā "Nature Climate Change" publicētajā pētījumā.

"Ar pasaulē pieredzēto sasilšanu mēs varam skaidri redzēt, ka pusgrāda starpībai ir reāla nozīme," sacīja pētījuma līdzautors Ēriks Fišers no Šveices Federālā Tehnoloģiju institūta Cīrihē.

Kā uzskata zinātnieki, globālās sasilšanas visnegatīvākās sekas kļūs nenovēršamas, ja sasilšana pārsniegs divus grādus pēc Celsija skalas salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms rūpnieciskās revolūcijas.