Aprit mēnesis, kopš pret Krimu uzsākta saimnieciskā blokāde. Politiski jau tā izolētā pussala tagad nogriezta arī pārtikas piegādēm no Ukrainas. Kāpēc tā?
Visas trīs šosejas, kas no Hērsonas apgabala pāri Perekopa zemesšaurumam ved Krimas pussalā, ir vēl tukšākas nekā parasti. Tikai vieglās automašīnas un pa kādam retam autobusam dienā ripo uz Krimas pusi vai no tās. Pie visiem trim caurlaides punktiem uz šosejām vairs nav redzama neviena fūre ar precēm. Pēc ekonomiskās blokādes ieviešanas tās pastāvēja kādu nedēļu, līdz apgriezās un aizbrauca – uzņēmēji sākumā cerēja, ka bloķētāji pazudīs, bet nekā.
Plīvo dzeltenzilais valsts karogs, sarkanmelnais nacionālistu «prapors» un Krimas tatāru debeszilais karogs ar dzeltenam M burtam līdzīgu tatāru emblēmu stūrī. Pie kontrolpunkta bezgalīgajā stepē rosās pārdesmit vīru un sievas formastērpos, kam pie pleciem Brīvprātīgā korpusa (DUK), bataljona Krima un Labējā sektora uzšuves. Viņi rūpīgi pārbauda visas vieglās automašīnas, vai to salonos un bagāžniekos neatrodas pārtikas sūtījumi vairumā, tabaka un alkohols. Privātam un ģimenes patēriņam domātus produktus var vest kā parasti, taču, konstatējot tālāk pārdošanai domātu preci, transportlīdzekļus sūta atpakaļ. Kopš 20. septembra Perekopu nav šķērsojusi neviena kravas mašīna – Labējais sektors nav ierindas muitnieki, šiem kukuli iedot nevar.
Nav ko barot okupantus
Par nepieciešamību sarīkot pussalas ekonomisko blokādi viens no tās politiskajiem līderiem – Augstākās Radas deputāts un Krimas tatāru Medžlisa priekšsēdētājs Refats Čubarovs – izsacījies Neatkarīgajai ne reizi vien: «No vienas puses, Krima pati nevar saražot ēdamo mūsu diviem miljoniem krimiešu, tālab jāļauj ievest pārtiku Krimā. No otras puses, no šīs pārtikas piegādēm mūsu līdzpilsoņu vajadzībām faktiskie finansiālie ieguvēji ir okupantu varasiestādes: ievāc muitu un nodokļus, izspiež kukuļus, pieprasa nodevas, un tauta iznākumā par ēdamo maksā dubultas cenas, salīdzinot ar tām, kas ir Hērsonas apgabalā.»
Vasarā, parādoties ekonomikas datiem par šā gada pirmo pusi, atklājās pavisam dīvaina aina. Ukrstat pārvalde uzskaitījusi – Krimā no pārējās Ukrainas pusgada laikā ievestas preces par 472 miljoniem dolāru. Tikmēr vietējais Krimstat birojs, lai arī atrodas zem Krievijas kontroles, spējis aprēķināt: Krimā iztirgotas preces tikai 20 miljonu dolāru apjomā, kas ienākušas no kontinentālās Ukrainas.
Kur gan var pazust prece gandrīz 9,5 miljardu hrivnu vērtībā? Atklājies, ka Ukrainas ražojumi no Krimas aizplūduši tālāk uz Rostovas apgabalu un pārējo Krieviju. Tās fūres, kas ieved krievu preci un šim nolūkam no Krievijas puses ar prāmi pārceļas uz Kerču vai citām Krimas ostām, atpakaļ mājās dodas, piekrautas ar kontintentālās Ukrainas ražojumiem. Ukrainas valsts budžets no šā procesa zaudējis vismaz 350 miljonus dolāru: tā kā pārtikas izvešana uz Krimu neskaitījās eksports, to neaplika ar attiecīgajiem nodokļiem un muitas nodevām.
Jāšķaida Dom Perignon pudeles
Kalančakas blokpostenī krimiešu aktīvisti kopā ar DUK kaujiniekiem apturējuši kārtējo «erefiešu» ceļotāju pāri. (Tā šeit pēdējā laikā iesaukti Krievijas Federācijas, tātad krieviski – RF pilsoņi.) Braucējiem līdzi pudeles ar dārgiem alkoholiem no «satrunējušās Eiropas». Krievi taisnojas – dzērieni esot domāti mūzikas festivāla mākslinieku cienāšanai. Tomēr Labējā sektora aktīvisti ir nepielūdzami.
– Jūs zināt likumu: pāri Ukrainas robežai viens ceļotājs drīkst vest ne vairāk kā litru stipro dzērienu, neatkarīgi no to markas. Bet jums te pilns bagāžnieks!
– Jūs, ukraiņi, taču neuzskatāt šo par Ukrainas robežu, vai ne tā?
– Mēs esam ukraiņi, tāpēc mēs šo saucam par Hērsonas apgabala administratīvo robežu. Bet jūs esat Krievijas pilsoņi, kuri te saskata savas Federācijas robežu. Tamdēļ – ne vairāk par litru! Lejiet vien ārā. Likums tāds!
– Nē, es tomēr nevaru… Roka neceļas!
– Labi, tad es ņemu jūsu konjakus un situ pudeles kopā, re – kur, pret šīs dzelzs mucas malu…
– Ko jūs darāt! Tas ir necivilizēti! (Bļāvieni saplūst kopā.)
– Uzņemiet to mierīgāk, vieglāk! Tas taču ir tikai nieka dzeramais! Turklāt – kam jums Dom Perignon šampanietis, ja jums Krievijā ir brīnumdzēriens Putinka Vodka? 40 grādu – un visa «krievu pasaule» uzreiz ar jums.
Tādas scēnas uz Perekopa var ieraudzīt katru dienu. Protams, kā jau Ukrainā, ikviena darbība te ir lielāka valstiskā procesa sastāvdaļa – pat demonstratīva konjaku dauzīšana pret sarūsējušu mucu. Aktīvisti pieļauj blokādes atcelšanu ar nosacījumu, ka Krimā atbrīvos politieslodzītos, atjaunos mediju un vārda brīvību, izbeigs pasūtījuma krimināllietas pret tatāriem, ukraiņiem, ebrejiem un citiem, kā arī pussalā tiks ielaisti ārzemju žurnālisti un vietējie sabiedriskie līderi. Refats Čubarovs un Mustafa Džemiļevs savās mājās nav bijuši jau pusotru gadu. «Savu māti Simferopolē saticis neesmu vairāk par gadu. Tā nebija pat toreiz, kad strādāju Latvijas Valsts arhīvā, uz darbu katru dienu braukāju no Jelgavas un vēl paralēli darbojos Latvijas Tautas frontē,» sūkstās R. Čubarovs.
Prece pazūd no plauktiem
Krimas veikali pabeiguši iztirgot iepriekš ievesto. Tagad plauktos palikuši ukraiņu makaroni, milti un citi ilgāk glabājami izstrādājumi, ziņo vietējie mediji. Pārējā prece – no Krievijas. Latvijas eksportu šī blokāde neietekmēs, jo jau pirms tam mūsu eksports uz Krimu bija niecīgs, bet imports – vispār nekāds. Drīzāk Latvija bijusi pat ieguvēja: Sevastopoles koncerns KVV, nevarēdams vairs strādāt savās mājās Krimā, nopirka a/s Liepājas metalurgs ražotnes un pamazām atjauno darbu. Atsākta celtniecības armatūras velmēšana Liepājā, pieņemti darbā simti liepājnieku.
«Krimas tatāru sabiedrība funkcionē tā: kad mūsu ģimenes ir savā starpā izspriedušas, ko darīt, visi mūsu biedrību vecākie paziņo Medžlisam, kādu nostāju kurā jautājumā ieņemt. Arī saimnieciskā blokāde pirms ieviešanas tika apstiprināta tādā pašā veidā. Jebkuras mūsu akcijas vienmēr ir plānotas tā, lai ciestu okupācijas režīma balstītāji, nevis tauta. Piemēram, dzelzceļa satiksmes un ūdensapgādes atslēgšana Krimā neļauj pelnīt rūpnieciska izmēra patērētājiem, savukārt dzeramais ūdens un personīgais transports pieejams iedzīvotājiem pietiekamos apmēros,» skaidro R. Čubarovs. «Ģimenes Krimā aprēķināja, ka ik pa laikam spēs izdarīt izbraucienus uz Hērsonas apgabalu, lai tur iepirktu trūkstošās preces, un deva zaļo gaismu blokādei. Tas ir nevardarbīgās pretošanās spēks!».