Romas pāvests izvairās apmeklēt atjaunoto Parīzes Dievmātes katedrāli
Pāvests Francisks 15. decembrī dosies uz Vidusjūras salu Korsiku, kārtējo reizi apmeklējot Franciju, izvairoties no galvaspilsētas un visas greznības, un protokola, kas pavada kārtīgu valsts vizīti, vēsta aģentūra “Associated Press”.
Vienas dienas vizīte Francijas salu reģionā, ko sestdien apstiprināja Vatikāns, ir paredzēta, lai noslēgtu diecēzes konferenci par tautas dievbijību galvaspilsētā Ajačo.
Kamēr Francisks lidostā tiksies ar prezidentu Emanuelu Makronu pirms atgriešanās Romā, ceļojums savā ziņā ir Francijas līdera aizskārums, kurš iepriekšējās nedēļas nogalē bija uzaicinājis Francisku doties uz Parīzi, lai vadītu Dievmātes katedrāles svinīgo atklāšanu.
Jau septembrī Francisks skaidri norādīja, ka ceremonijā nepiedalīsies, žurnālistiem kategoriski sakot: “Es nebraukšu uz Parīzi”, pēc tam, kad kāds franču izdevums ziņoja, ka viņš apmeklēs katedrāles atklāšanu 8. decembrī pēc postošās ugunsnelaimes 2019. gadā.
15. decembra pasākums Korsikā šķiet daudz atbilstošāks Franciska prioritātēm nekā grandioza katedrāles atvēršana, uzsverot "perifērijas baznīcu".
Korsikā dzīvo vairāk nekā 340 000 cilvēku, un tā ir daļa no Francijas kopš 1768. gada. Taču sala ir piedzīvojusi arī neatkarības atbalstītāju vardarbību un tajā ir ietekmīga nacionālistu kustība, turklāt pērn Makrons ierosināja Korsikai piešķirt ierobežotu autonomiju.
Francisks ir uzsvēris, ka prioritāti vēlas piešķirt mazākām katoļu kopienām perifērijās, nevis lielajiem kristietības centriem. Rezultātā viņa ārzemju braucienos ir tendence izvairīties no lielākajām Eiropas galvaspilsētām, dodot priekšroku tālām baznīcām nabadzīgākajās pasaules daļās.