Rumānijas premjers apsūdzēts, bet neatkāpjas
Unikālā situācijā vakar nonākusi Rumānija. Šīs valsts Augstākā tiesa sākusi skatīt premjerministram Viktoram Pontam izvirzītās apsūdzības naudas atmazgāšanā, dokumentu viltošanā un nodokļu nemaksāšanā, taču valdības vadītājs, neraugoties uz prezidenta aicinājumu, paziņojis, ka no amata neatkāpšoties.
Saskaņā ar likumu tādas ir premjera tiesības, un, tā kā V. Pontu atbalsta viņa pārstāvētā sociāldemokrātu partija (PSD) un tās koalīcijas partneri, opozīcijas mēģinājums izteikt neuzticību valdībai, visticamāk, ir lemts neveiksmei.
«Jebkurā normālā valstī apsūdzību izvirzīšanai būtu radikālas sekas un premjerministrs nekavējoties atkāptos. Apsūdzības dramatiski sašaurina jebkādas Pontas manevra iespējas. Viņam nav nākotnes, taču pašlaik viņš turpinās izmisīgi turēties pie varas,» intervijā interneta ziņu vietnei EurActiv.com skaidrojis rumāņu politologs Kristians Patraskoniu. Viņš atgādinājis, ka apsūdzības valdības vadītājam izvirzītas par 2007. un 2008. gadā pastrādātiem pārkāpumiem, kad V. Ponta vēl nebija premjers, bet tikai parlamenta deputāts. No vienas puses, tas ļauj viņu saukt pie atbildības (tiesisko imunitāti V. Ponta bauda tikai kopš 2012. gada, kad kļuva par premjeru), bet, no otras, – tā kā pārkāpumi pastrādāti, pirms viņš stājās premjera amatā, apsūdzības nenozīmē, ka V. Pontam būtu jādemisionē. Viņš pats ne reizi vien paudis apņēmību palikt valdības vadītāja amatā līdz nākamā gada decembrim, kad Rumānijā paredzētas parlamenta vēlēšanas.
Reuters atgādina, ka apsūdzības premjeram pēc ilgstošas izmeklēšanas izvirzījuši korupcijas apkarošanas pārvaldes DNA prokurori. Viņi uzskata, ka 2007. un 2008. gadā toreizējais parlamenta deputāts V. Ponta fiktīvi darbojies arī kā jurists, kas ļāvis viņam saņemt vairāk nekā 181 000 leju (45 000 eiro) lielu samaksu no citam parlamentārietim – Danam Sovam – piederošās juridiskās kompānijas. Faktiski tā bijusi atlīdzība par dažādiem politiskiem pakalpojumiem, turklāt pēc stāšanās premjera amatā V. Ponta iecēlis D. Sovu par transporta ministru. No šiem nelikumīgajiem ienākumiem, protams, nav maksāti nodokļi, turklāt DNA uzskata, ka V. Ponta ne reizi vien viltojis dokumentus, lai panāktu savam biznesa partnerim izdevīgu lēmumu pieņemšanu.
42 gadus vecais premjerministrs visas apsūdzības kategoriski noliedzis, bet neoficiāli avoti vēsta, ka DNA sēdēs viņš gan ieradies, bet atteicies atbildēt uz prokuroru jautājumiem. Dienu pēc apsūdzību izvirzīšanas V. Ponta interneta sociālajos tīklos atgādinājis par ekonomisko augšupeju, ko viņa valdīšanas gados piedzīvojusi Rumānija, un norādījis, ka valsts vienīgā problēma ir «totāli neprofesionāli prokurori», kuri cenšoties safantazēt lietas, kas it kā esot notikušas pirms desmit gadiem. DNA šos ierakstus vērtējusi kā necieņas izrādīšanu un spiediena izdarīšanas mēģinājumu.
AP norāda, ka šis ir kārtējais skandāls, kas saistīts ar V. Pontu – iepriekš viņam tikusi pārmesta gan plaģiāta izmantošana, lai iegūtu zinātnisko grādu, gan ļoti cieša saikne ar politiķiem, kurus tiesa atzinusi par korumpētiem. Tomēr sociāldemokrātiem un viņu koalīcijas partneriem no kreisi centriskajiem spēkiem ir pārliecinošs deputātu vairākums parlamentā, un līdz šim viņi premjeru stingri atbalstījuši – kopš jūnija, kad kļuva zināms par DNA izmeklēšanu, opozīcija jau trīs reizes mēģinājusi panākt neuzticības votuma izteikšanu valdībai, taču allaž neveiksmīgi. Sagaidāms, ka tāds pats rezultāts būs arī nākamajam balsojumam, kas parlamentā varētu notikt 29. septembrī. Pašreizējais nominālais sociāldemokrātu līderis Liviu Dragnea (V. Ponta partijas vadītāja amatu oficiāli atstāja jūlijā), intervijā televīzijas kompānijai B1 vaļsirdīgi stāstījis, kādēļ partija turpina atbalstīt premjeru. «Viktora Pontas aiziešana no valdības var radīt lielas problēmas partijai. Nav garantiju, ka prezidents Klauss Johannis nākamā premjera amatam nominēs kādu no sociāldemokrātiem,» viņš sacījis. Savulaik K. Johannis bija lielākā opozīcijas spēka Nacionāli Liberālās partijas līderis, un pastāv iespēja, ka nākamās valdības grožus viņš nodotu no liberāļiem un mazāko partiju pārstāvjiem veidotas koalīcijas rokās, raksta EurActive.com.
Viena no liberāļu līderēm Alina Gorgiu, kura gatavoja prasību par neuzticības izteikšanu valdībai, sarunā ar Reuters uzsvērusi, ka situācija ir absolūti absurda – daļa valdošās koalīcijas deputātu labi saprotot, ka premjeram būtu jāatkāpjas, taču nevēlas taisnīguma triumfu tikai tādēļ, ka tas varētu nozīmēt arī viņu pašu varas zaudēšanu. «Rumānija par sevi rada pret korupciju iecietīgas valsts tēlu,» viņa sacījusi. Līdzīgi izteicies arī prezidents, norādot, ka V. Ponta ar savu ietiepību kaitē ne tik daudz sev un partijai, kā visai valstij un tautai.