Uzbekistāna: nacionālās intereses – augstāk par visu
Šogad 6. jūnijā apritēja 20 gadi, kopš Rīgā atklāta Uzbekistānas vēstniecība. Eiropas Savienības prezidentūras laikā Latvija aktualizējusi ES sadarbību ar Centrālāzijas valstīm.
Kā Latvijai veicies šajā jomā, kāda ir situācija Centrālāzijas reģionā un kā veidojas mūsu valsts attiecības ar vienu no nozīmīgākajām šā reģiona valstīm – Uzbekistānu – saruna ar Uzbekistānas vēstnieku Latvijā un Somijā Afzalu Artikovu.
– Kā tiek realizētas ekonomiskās reformas Uzbekistānā – tā dēvētā uzbeku modeļa ieviešana?
– Jau no pirmajām neatkarības atgūšanas dienām Uzbekistāna ir sākusi sociālekonomiskas un politiskas reformas – uzbeku modeļa ieviešanu. Tas ir vērsts uz valsts un sabiedrības modernizāciju, ņemot vērā nacionālās īpatnības un intereses, kā arī attīstītāko pasaules valstu pieredzi. Uzbeku modelis ir vērsts uz demokrātiskas, tiesiskas valsts izveidi, balstoties uz vēsturiskām vērtībām, paražām un reālo sociālekonomiskās un politiskās sfēras stāvokli. Pārejot uz jauno sistēmu, Uzbekistāna cieši ievēroja principu – neuzcēlis jaunu māju, nenojauc veco. Nešaubīgi, mēs šobrīd redzam nozīmīgu sociālekonomisku attīstību, demokrātisko procesu padziļināšanos un iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanos. Neatkarības gados Uzbekistānas ekonomikas apjoms ir palielinājies 5 reizes, bet mūsu iedzīvotāju ienākumi – 8,7 reizes. Pēdējos 10–11 gados Uzbekistānas IKP ir audzis vairāk nekā 8% katru gadu, palielinoties rūpnieciskajai ražošanai, tai skaitā – preču ar augstu pievienoto vērtību ražošanai. Pasaules Bankas publiskotajā jaunākajā pētījumā par valstu reitingiem pēc pirktspējas paritātes principa, kas vislabāk parāda valsts ekonomisko attīstību, Uzbekistāna 190 valstu vidū ir pacēlusies no 72. vietas 2010. gadā uz 66. vietu 2014. gadā. Uzbekistānas investīciju politika paredz prioritāti tiem investīciju projektiem, kas nodrošina augsta līmeņa tehnoloģiju ieviešanu vietējo dabas resursu pārstrādē. 2014. gadā šādi ekspluatācijā ir nodoti 154 lieli rūpnieciskie objekti 4,2 miljardu dolāru vērtībā. Kopumā varu teikt, ka salīdzinoši īsā laika periodā mūsu valsts no atpalikušas padomju republikas, «izejvielu piedēkļa», kas nespēj sevi uzturēt, ir kļuvusi par dinamisku, plaukstošu valsti. Prezidenta Islāma Karimova vadībā Uzbekistāna kļuvusi par spēcīgu valsti, kas ieņem cienīgu vietu pasaulē.
– Uzbekistāna ir viena no Centrālāzijas reģiona nozīmīgākajām valstīm arī stabilitātes nodrošināšanā reģionā pēc sabiedroto karaspēka izvešanas no Afganistānas. Kā Uzbekistānā vērtē drošības situāciju reģionā?
– Centrālāzija tāpat kā citi pasaules reģioni izjūt ātri mainīgo starptautisko situāciju sekas, pieaugošo ģeopolitisko spriedzi un politikās pretstāves atmosfēru, ko izraisa globālās finanšu un ekonomikas krīzes turpināšanās. Mēs izjūtam radikālisma, reliģiskā fanātisma un konfliktsituāciju saasināšanos valsts tuvākajā un tālākajā apkārtnē. Nozīmīgs faktors, kas ietekmē situāciju reģionā, ir stāvoklis Afganistānā. Uzbekistānā uzskata, ka šobrīd Afganistānā ir iestājusies permanentas nestabilitātes situācija, kam diemžēl ir tendence saasināties. Līdz ar sabiedroto karaspēka izvešanu no Afganistānas ir pieauguši draudi stabilitātei, parādījusies teroristiskas un ekstrēmiskas darbības paplašināšanās. Turklāt ir palielinājušies narkotiku tranzīta apjomi ne vien Centrālāzijā, bet arī tālu ārpus reģiona robežām. Esošajā situācijā jebkurš varas vakuums Afganistānā var tikt ātri aizpildīts ar dažādu destruktīvu un teroristisku grupējumu darbošanos. Šādos neprognozējamos apstākļos mēs nevaram izslēgt atsevišķu politisku spēku un tos atbalstošo valstu mēģinājumus radīt haosu un vēl vairāk pasliktināt situāciju Afganistānā. Īsāk sakot – atkārtosies tā situācija, kas šobrīd ir Irākā.
Kas attiecas uz Uzbekistānas attieksmi pret Afganistānu – mēs veidojam attiecības ar šo valsti uz divpusēju attiecību pamata, neiejaucoties valsts iekšējās lietās, mēs nepiedalāmies nekādos militāri politiskos blokos, kas ir vērsti pret šo valsti.
– Cik uzbeku dzīvo Afganistānā?
– Aptuveni 3,5 miljoni. Faktiski visus Afganistānas ziemeļus apdzīvo uzbeki. Uzbekistāna arī cenšas palīdzēt Afganistānai ekonomiskās attīstības jomā – Uzbekistāna ir uzcēlusi sagrauto elektroapgādes līniju līdz Kabulai, lai atjaunotu normālu elektroapgādi šajā kaimiņvalstī, un palīdz arī citu infrastruktūras objektu celtniecībā.
– Kā attīstītās Uzbekistānas attiecības ar daudzajām kaimiņvalstīm?
– Uzbekistāna attīsta attiecības ar citām valstīm, vadoties no mūsu nacionālajām interesēm. Citiem vārdiem, valsts iekšējās vajadzības nosaka ārpolitiskās un ārējās ekonomiskās prioritātes, to vidū arī nosaka attiecību raksturu ar citām valstīm. Mūsu galvenais priekšnosacījums, veidojot kaimiņattiecības, ir nodrošināt aiz mūsu valsts tuvākajām robežām drošu, stabilu un labu kaimiņattiecību telpu. Uzbekistānai ir miermīlīga ārpolitika, un mēs nepiedalāmies nekādos militāri politiskos blokos. Mēs izvairāmies no iesaistes jebkādos militāros konfliktos, spriedzes perēkļos kaimiņvalstīs, tāpat arī nepieļaujam ārvalstu militāro bāzu izvietošanu mūsu valsts teritorijā. Nekādu integrāciju, mūsuprāt, nevar uzspiest no ārpuses, tas nav pieņemami, ja apspiež valsts brīvību, neatkarību, ietekmē valsts teritoriālo vienotību vai uzspiež ideoloģiskas saistības. Uzbekistāna atstāj sev tiesības gan slēgt savienības, piedalīties valstu savienībās un tāpat arī starpvalstiskos veidojumos, gan arī izstāties no tiem. Jebkurā gadījumā – mēs attiecībās ar citām valstīm primāri vadāmies no nacionālo interešu viedokļa. Jā, Uzbekistāna ir Neatkarīgo Valstu sadraudzības (NVS) sastāvā, bet mēs to vairāk uztveram kā politiskā dialoga platformu un neuzskatām par saistošiem 90–95% NVS pieņemto dokumentu. Uzbekistānu apmierina Šanhajas sadarbības organizācijā (ŠSO ietilpst Uzbekistāna, Krievija, Ķīna, Kazahstāna, Tadžikistāna, Kirgizstāna) pieņemtais sadarbības princips, kas paredz konsensu lēmumu pieņemšanā – proti, ja kāda no valstīm iebilst, lēmums netiek pieņemts.
– Šobrīd saspringta situācija izveidojusies Ukrainā – faktiski valsts teritorijā notiek karadarbība. Kā Uzbekistāna vērtē notiekošo Ukrainā?
– Uzbekistānā ir pārliecināti, ka Ukrainas problēmu var risināt, tikai atsakoties no militārām metodēm. Problēma ir risināma tikai ar politiskiem līdzekļiem, kas pamatojas starptautiskajās tiesībās un ANO statūtos. Tikai reāli, nevis vārdos izpildot Minskas vienošanos par uguns pārtraukšanu un pamieru, var izveidot nepieciešamos priekšnosacījumus sarunu procesam, lai Ukrainā iestātos miers. Mūsu rīcībā ir pretrunīga informācija par notiekošo Ukrainā, tāpēc mēs atturamies dot jebkādus vērtējumus Krievijas lomai šajā konfliktā.
Ukraina ir nozīmīgs Uzbekistānas tirdznieciskais partneris, un mēs vēlamies, lai šajā valstī ātrāk iestātos miers.
– Kāda ir jūsu valsts attieksme pret pieaugošo Ķīnas ekonomisko un politisko ietekmi Centrālāzijas reģionā?
– Uzbeku un ķīniešu tautu sadarbībai ir vēsture divtūkstoš gadu garumā – kopš Lielā Zīda ceļa uzplaukuma laikiem starp abām tautām ir notikusi aktīva tirdzniecība, sadarbība kultūras un zinātnes jomā. Šobrīd uzbeku un ķīniešu attiecības ir pacēlušās kvalitatīvi jaunā pakāpē un abas valstis cenšas paplašināt savstarpēji izdevīgu sadarbību. Kā atzīst Ķīnas eksperti un analītiķi, Uzbekistānai ir liela ietekme reģionā un tā ir nozīmīga Ķīnas partnervalsts Centrālāzijā. Ķīna un Uzbekistāna augstu vērtē savstarpējo draudzību, lūkojoties tās paplašināšanās virzienā. Mums ir līdzīgs redzējums jautājumos, kas skar cīņu ar mūsdienu draudiem un izaicinājumiem. Uzbekistāna atbalsta Ķīnas izsvērto iekšpolitisko kursu un valsts vadības politiku, aizstāvot valsts vienotību un cīņu ar trīs ļaunumiem – terorismu, ekstrēmismu un separātismu. Mūsu valstis aktīvi sadarbojas starptautisko un reģionālo organizāciju ietvaros, tai skaitā ANO un ŠSO, kas ir drošības un ekonomiskās sadarbības organizācija.
– Kādas ir Uzbekistānas un Eiropas Savienības attiecības? Vai Latvijas prezidentūra ES ir radījusi kādas jaunas vēsmas sadarbībā ar Centrālāzijas valstīm?
– Mūsu valstī atzinīgi vērtē ES stratēģijas sadarbībai ar Centrālāziju realizāciju un iestājas par attiecību padziļināšanu starp ES un Uzbekistānu. Sadarbības ar Centrālāzijas valstīm un Uzbekistānu to skaitā attīstību Latvija bija nosaukusi kā vienu no prezidentūras prioritātēm, un Uzbekistānas prezidents Islāms Karimovs to ir augstu novērtējis, vēlot Latvijai panākumus, prezidentūru uzsākot. Pēc Latvijas iniciatīvas Rīgā, Briselē un citās pilsētās ir notikusi virkne pasākumu sadarbības veicināšanai ar Centrālāziju drošības, augsto tehnoloģiju, lauksaimniecības, tirdzniecības, izglītības un citās jomās. Esam ielūgti arī uz 25.–26. jūnijā Rīgā notiekošo ES un Centrālāzijas valstu izglītības ministru sanāksmi. Latvijas loma ES sadarbības veicināšanā ar Centrālāzijas valstīm ir acīm redzama, un tā ļāvusi radīt apstākļus labākai Eiropas valstu izpratnei par mūsu reģiona valstu ikdienu un realitāti, arī iezīmējot dialoga aktivizācijas perspektīvas.
– Pirms gada Taškentā viesojās Valsts prezidents Andris Bērziņš ar plašu uzņēmēju delegāciju, un biznesa forumā tika runāts par ekonomiskās sadarbības paplašināšanu starp mūsu valstīm. Kā attīstās Latvijas un Uzbekistānas ekonomiskā sadarbība?
– Manuprāt, var droši runāt par pozitīvu dinamiku šajā jomā. Neraugoties uz globālo ekonomisko procesu neprognozējamību un turbulenci, tirdzniecības apjoms abu valstu starpā 2014. gadā palicis iepriekšējo gadu līmenī – 245 miljoni dolāru gadā. Latvija tradicionāli ir nozīmīga Uzbekistānas tirdzniecības partnere, un ekonomiskā sadarbība notiek ļoti aktīvi. Patlaban Rīgā darbojas trīs Uzbekistānas – Latvijas tirdzniecības nami, ar kuru starpniecību tiek slēgti līgumi par augļu un dārzeņu, kā arī tekstilrūpniecības produkcijas piegādi. Ir kopuzņēmumi kokvilnas izstrādājumu, apakšveļas ražošanā.
– Latvijai saistībā ar Krievijas aizliegumu ievest zivju produkciju radusies nozīmīga problēma ar šprotu ražošanas nozari. Varbūt Uzbekistāna var palīdzēt problēmas risinājumā, iepērkot šprotes vairāk?
– Varu teikt tikai to, ka Uzbekistānā visi pazīst Rīgas šprotes un tā ir populāra delikatese. Latvijas pārtikas ražojumiem ir laba slava Uzbekistānā to garšas un kvalitātes dēļ.
– Kādi jauni sadarbības projekti ir paredzēti? Vai virzīsies aviopārvadājumu paplašināšanas projekti?
– Uzbekistānas aviolīnijas jau ilgstoši lido reisā Taškenta–Rīga–Ņujorka un atpakaļ, un pasažieru, kā arī kravu pārvadājumu apjomi gadu no gada aug. Transporta komunikāciju paplašināšanās projekti ir ļoti nozīmīgi, ņemot vērā abu valstu ļoti izdevīgo ģeostratēģisko novietojumu. Mēs uzskatām par ļoti perspektīvu loģistikas centru izveidi Latvijas teritorijā – Rīgas, Ventspils, Liepājas ostu tuvumā, lai nodrošinātu Uzbekistānas eksporta piegādes uz Baltijas un Skandināvijas valstīm. Mēs arī esam ieinteresēti veidot augsti tehnoloģiskas un mūsdienīgas ražotnes Uzbekistānā augļu un dārzeņu pārstrādē, tekstilražojumu, dabiskās kosmētikas un higiēnas preču ražošanā, kā arī attīstīt alternatīvās enerģētikas projektus. Mēs piedāvājam Latvijas uzņēmumiem piedalīties kopprojektos brīvajās ekonomiskajās zonās Navoi, Angren, Džizak, kur radīti bezprecedenta labvēlīgi ekonomiskie apstākļi ārvalstu investoriem. Uzbekistānā darbojas ārvalstu investīciju aizsardzības likums, kas piedāvā nodokļu atvieglojumu periodus atkarībā no investīciju apjoma. Piemēram, ja valsts ekonomikā investēti no 300 tūkstošiem līdz 3 miljoniem ASV dolāru, investors tiek atbrīvots no visiem nodokļiem trīs gadus, ja 3–10 miljoni dolāru – tad piecus gadus, ja vairāk par 10 miljoniem dolāru – tad līdz pat 7 gadiem nav jāmaksā nodokļi Uzbekistānas teritorijā. Ir vēl arī citi nodokļu atvieglojumi investoriem. Turklāt uz investoriem neattiecas nekādas likumdošanas izmaiņas, bet tikai tā likumdošana, kas bija spēkā investīciju ieguldījuma brīdī, tā ka investori var justies pasargāti no jebkādām nosacījumu maiņām.
Latvijas Satiksmes ministrijas delegācija ir jau apmeklējusi Navoi brīvo ekonomisko zonu un tajā esošo starptautisko loģistikas centru, kas apvieno aviokravu pārvadājumus uz Eiropu, Indiju, Ķīnu un Dienvidaustrumāziju. Tika apspriesti arī jautājumi, kas skar kravu pārvadājumus starp Rīgas lidostu un Navoi lidostu. Satiksmes ministrijas delegācija arī apsprieda pasažieru reisu skaita palielināšanu starp Taškentu, Rīgu un Ņujorku.
Tas, ka starp Taškentu un Rīgu ir aviosatiksme, ir ļoti veicinājis arī tūrisma attīstību. Tūrismam ir ļoti liela nozīme abu valstu sadarbībā, un mēs esam ieinteresēti palielināt tūristu plūsmu no Baltijas un Skandināvijas valstīm. Daudzi latvieši, kas viesojušies Uzbekistānā, vēlas vēlreiz apmeklēt mūsu valsti. Man latvieši ir stāstījuši, ka viņiem paticis viss – gan tas, ka viņus tur uzskata par savējiem, gan uzbeku viesmīlība. Katram, kuram Uzbekistānā pavaicā – no kurienes esat, ja atbilde skan – no Latvijas, tiek piedāvāts – o, savi cilvēki, ienāciet.
– Studentu skaits no Uzbekistānas Latvijā pieaug katru gadu. Ar ko tad Latvijas augstskolas ir tik interesantas uzbeku studentiem?
– Jā, tiešām – mūsu studentu skaits Latvijā aug gadu no gada, attīstoties starpuniversitāšu kontaktiem. Pēc Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, 2014./2015. gadā Latvijā studēja 681 uzbeku students. Es domāju, ka Uzbekistānas pilsoņiem ir svarīgi, ka Latvija ir stabila, droša, draudzīga valsts ar labvēlīgi noskaņotiem iedzīvotājiem. Uzbekistānā ļoti augstu vērtē abu valstu sadarbību un uzskata, ka dinamiska starpvalstu attiecību attīstība nostiprinās draudzību starp Latvijas un Uzbekistānas valstu iedzīvotājiem. Abas mūsu valstis tiecas paplašināt regulārus augstāko amatpersonu kontaktus un aktīvi izmantot esošos sadarbības mehānismus gan politiskajā, gan ekonomiskajā, gan zinātniski tehniskajā, gan kultūras un humanitāro kontaktu jomā.