Reaģējot uz Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa izteikumiem, Igaunijas aizsardzības nozares eksperti uzsvēruši, ka Krievija nespēj okupēt Igauniju četru stundu laikā.
Ilvess sestdien publiskotā intervijā laikrakstam "The Daily Telegraph" pauda viedokli, ka Igaunijā vajadzētu atrasties pastāvīgiem NATO spēkiem. Cita starpā prezidents izteicās, ka Krievijas karavīri, ja Maskava dotu tādu rīkojumu, varētu no robežas pie Narvas sasniegt Tallinu nieka četru stundu laikā.
Igaunijas aizsardzības ministrs Svens Miksers otrdien atzina, ka par valsts aizsardzību atbildīgajām institūcijām jābūt gatavām dažādām provokācijām, bet uzsvēra, ka Krievija noteikti nevar iekarot Igauniju četru stundu laikā.
"Es uzskatu, ka prezidenta Ilvesa "četru stundu" piezīme bija domāta, lai ilustrētu Krievijas Federācijas lēmumu pieņemšanas procesu un bruņoto spēku izvēršanas ātrumu, bet prezidents noteikti nevēlas apgalvot, ka Igaunija var tikt iekarota četrās stundās. Tas nav iespējams," paziņoja ministrs.
Līdzīgu viedokli pauduši arī Igaunijas aizsardzības nozares eksperti.
Bijušais Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris ģenerālis Ants Lāneotss un Tallinas Starptautiskā Aizsardzības studiju centra pētnieks un Krievijas jautājumu eksperts Kalevs Stoičesku raidorganizācijai ERR uzsvēra, ka nav iemesla panikai.
Viņi norādīja, ka prezidenta sacītais bija adresēts NATO, lai uzsvērtu nepieciešamību pēc lielāka sabiedroto karavīru skaita Igaunijā.
Lāneotss norādīja, ka Krievija vēlas uzturēt pasaulē lielvaras imidžu un vienīgā iespēja, kā to pierādīt, ir ar militāru spēku. Tādēļ saprotams, ka prezidents ir noraizējies, sevišķi, ņemot vēro to, kas notika Gruzijā un tagad notiek Ukrainā.
"Krievija veic plašus militāros manevrus Igaunijas robežas tuvumā, gaisa spēki ir atkārtoti pārkāpuši Baltijas valstu gaisa telpu. Tādēļ ir dabiski bažīties un būt gataviem iespējai, ka prezidents Vladimirs Putins un viņa administrācija var mēģināt izmantot to pašu scenāriju, kas izmantots Ukrainā," norādīja Lāneotss.
"Bet es domāju, ka prezidenta Ilvesa vēstījums, kas pausts intervijā, bija domāts NATO. Nav viegli aizstāvēt Igauniju - mums ir potenciālie draudi austrumos un mūsu ziemeļu un rietumu robežas apņem jūra. Ilvesa vēstījums ir, ka mums nepieciešams vairāk NATO karavīru, ne tikai maza amerikāņu vienība, kas pašreiz izvietota Igaunijā (..), bet kārtīga militārā bāze, kas spētu reaģēt krīzes situācijā un uzņemt papildu sabiedroto spēkus, ja nepieciešams," norādīja Lāneotss.
Viņš piebilda, ka svarīgi ir saglabāt NATO gaisa spēku bāzi Emari, kur pastāvīgi bāzēti iznīcinātāji.
Tomēr Lāneotss uzsvēra, ka Krievija nespēj iekarot un okupēt Igauniju četrās stundās.
"Krievijas administrācija zina, ka, uzbrūkot Baltijas valstīm, tā iesaistītos karā ar NATO. Neskatoties uz pazīmēm, ka prezidents Putins cieš no zināmām psihiskām problēmām, komanda, kas Kremlī atrodas pie vadības grožiem, nav kamikadzes - viņi neriskēs ar karu pret NATO, kas var novest pie viņu pašu eksistences beigām," norādīja Lāneotss.
Viņš minēja arī citus iemeslus, kādēļ Krievijas uzbrukums ir mazticams, piemēram, Krievijas aizņemtība Austrumukrainā un valsts ekonomiskās problēmas.
Bet tas nenozīmē, ka Igaunijai vajadzētu sēdēt rokas klēpī salikušai, viņš piebilda.
"Rietumeiropas valstīm patīk savs komforts un tās cenšas izvairīties no jebkādas konfrontācijas ar Krieviju, cik vien spēj. Tādēļ tas ir mūsu uzdevums paskaidrot drošības situāciju un izdarīt spiedienu uz Rietumiem, cik vien iespējams, lai likvidētu potenciālos draudus, pirms tie kļūst reāli," norādīja Lāneotss, piebilstot, ka Ilvess šajā jomā dara labu darbu.
Arī citi aizsardzības eksperti pauda viedokli, ka Igaunija nekad nav bijusi labāk aizsargāta kā pašreiz, un aizsardzības spēki ir gatavi aizsargāt valsti.
Stoičesku no Starptautiskā Aizsardzības studiju centra norādīja, ka prioritāte ir atturēt Krieviju pat no domas par agresiju pret Igauniju un tādēļ nepieciešams palielināt NATO karavīru skaitu Igaunijā, un tas arī bijis Ilvesa galvenais vēstījums.
Pēc Stoičesku domām, daudzi lēmumi, kas attieksies uz NATO klātbūtnes palielināšanu Igaunijā, tiks pieņemti Ukrainas krīzes gaismā.
"Ja Ukrainā atkal sāksies karš, Krievijai izrādot savus muskuļus, tad tas dos nopietnu iemeslu lielākai sabiedroto klātbūtnei Igaunijā. Bet pašreiz Rietumu līderi dedzīgi aiztur elpu, nogaidot, vai Minskas otrā miera vienošanās noturēsies (..). Ja Ukrainas konflikts atkal saasināsies, viss ir iespējams," norādīja Stoičesku.