Apsūdzēts policists – slepkava

Baltādainajam policijas virsniekam, kurš Dienvidkarolīnas štata pilsētā Nortčārlstonā nogalinājis kādu tumšādaino iedzīvotāju, izvirzītas apsūdzības, kas draud ar nāvessodu vai mūža ieslodzījumu. Šādā veidā kaut nedaudz izdevies nomierināt šokēto ASV sabiedrību – aculiecinieka uzņemtā video redzams, kā policists aukstasinīgi raida vairākas lodes mugurā bēgošam, šķiet, neapbruņotam vīrietim.

Lai gan slepkavas operatīvā aizturēšana un apsūdzības ļauj cerēt, ka Nortčārlstonu nepārņems tādi paši nemieri, kādi pērn notika Fērgusonas pilsētā Misūri štatā (tur tumšādainu pusaudzi nošāvušo balto policistu nesodīja), cilvēktiesību aizstāvji norāda, ka problēma nekur nav zudusi. Proti, baltie policisti pārāk bieži ar aizspriedumiem izturas pret tumšādainajiem civiliedzīvotājiem, nereti pret viņiem vēršot pārmērīgu spēku, bet pēc tam tiek attaisnoti. Arī šajā gadījumā policijas virsnieks jau bija paspējis izdomāt savu stāstu par to, kā notikusi traģēdija – ja nebūtu viņu atmaskojošā video, ļoti iespējams, ka viņam noticētu.

Šokējošais video

Traģēdija notikusi pagājušajā sestdienā, vēsta BBC. 33 gadus vecais policists Maikls Sleigers apstādinājis 50 gadus vecā Voltera Skota automašīnu, jo tai bijis sasists aizmugurējais pagrieziena rādītājs. Aculiecinieks, kurš nofilmējis incidentu, izmeklētājiem stāstījis, ka pēc īsas vārdu apmaiņas tumšādainais vīrietis meties bēgt, bet policists, pat necenšoties viņu noķert, no pistoles vismaz astoņas reizes izšāvis uz bēgošo vīrieti, mērķējot viņam mugurā.

M. Sleigers saviem kolēģiem stāstījis, ka V. Skots viņam mēģinājis atņemt elektrošoka ierīci, taču aculiecinieka ar mobilā telefona kameru uzņemtajā video (tas medijiem ticis nodots ar bojāgājušā tuvinieku piekrišanu) nekas tāds nav redzams. Kā norāda Reuters – rodas iespaids, ka vīrietis nav bijis bruņots, nekādu pretestību policistam nav izrādījis un nav viņu apdraudējis, tāpēc virsniekam nav bijis pamata lietot šaujamieroci. AP norāda, ka pēc video nonākšanas atklātībā no klienta aizstāvēšanas atteicies M. Sleigera sākotnējais advokāts Deivids Eilors, kurš vēl pirmdien izplatīja paziņojumu, ka policistam nācies aizstāvēties, jo viņam mēģināts atņemt elektrošoka ierīci.

Video redzams, ka pēc šāvieniem V. Skots pakrīt. Policists nesteidzīgi pieiet viņam klāt un pieprasa aizlikt rokas aiz muguras. V. Skots, kuram trāpījušas vairākas lodes, tobrīd, visticamāk, jau ir miris, bet virsnieks atlauž viņa rokas un saslēdz tās rokudzelžos. Pēc tam M. Sleigers dodas uz vietu, no kurienes bija šāvis, no zemes paceļ kādu priekšmetu un nomet to blakus nošautajam vīrietim. Ļoti iespējams, ka tā ir elektrošoka ierīce un policists cenšas radīt iespaidu, ka upuris viņam to atņēmis.

Vietējais laikraksts Post and Courier raksta, ka šīs nedēļas sākumā aculiecinieks, kurš nav uzticējies vietējiem policistiem, nodevis videoierakstu V. Skota tuviniekiem, bet viņi pēc konsultēšanās ar advokātu to nolēmuši izplatīt medijos. «Ja nebūtu šā video, vai mēs zinātu, kā notika patiesībā?» sarunā ar Post and Courier retoriski vaicājis V. Skota brālis Entonijs, nodēvējot videoieraksta autoru par varoni.

Upuris un slepkava

E. Skots arī apgalvojis, ka viņa brālis nekad nemēģinātu atņemt policistam ieroci – vai tā būtu elektrošoka ierīce, vai pistole. Viņam ir arī izskaidrojums, kādēļ V. Skots mēģinājis bēgt – viņš bijis izsludināts meklēšanā par uzturlīdzekļu nemaksāšanu, un Dienvidkarolīnas likumi ļauj ļaunprātīgus nemaksātājus ieslodzīt cietumā uz laiku, kamēr viņi atmaksā parādu, norāda Post and Courier. Laikraksts noskaidrojis, ka četru bērnu tēvs V. Skots, kurš pašlaik veidojis jaunu ģimeni, likumsargu uzmanības centrā nonācis vairākkārt un aptuveni desmit reizes esot ticis arestēts – tieši saistībā ar uzturlīdzekļu nemaksāšanu un attiecīgu tiesas spriedumu nepildīšanu. Tiesa, tālajā 1987. gadā viņš esot aizturēts arī par līdzdalību kādā kautiņā.

Interesanti, ka V. Skots divus gadus ir dienējis ASV Krasta apsardzē, kur pirms policista karjeras uzsākšanas strādājis arī viņa slepkava. Dienestu Nortčārltonas policijā M. Sleigers uzsācis 2009. gadā. Post and Courier raksta, ka viņš raksturots kā labs policists, un policijas priekšnieks Edijs Drigerss īpaši sasauktā preses brīfingā gandrīz apraudājies, atzīstot, ka viņa padotais pastrādājis nepiedodamu noziegumu. Vietējai avīzei gan izdevies noskaidrot, ka 2013. gadā par M. Sleigeru tikusi iesniegta sūdzība – kāds vīrietis apgalvojis, ka virsnieks pret viņu bez iemesla lietojis elektrošoka ierīci. Pēc veiktās iekšējās izmeklēšanas policista rīcība gan atzīta par pareizu. Starp citu, vairāki amerikāņu mediji, atsaucoties uz informāciju, kas esot nonākusi izmeklēšanas rīcībā, vēsta, ka arī šoreiz M. Sleigers pret aizturēto mēģinājis uzreiz izmantot elektrošoka ierīci – tieši tāpēc V. Skots tik pēkšņi meties bēgt.

AP ziņo, ka M. Sleigeram izvirzītās apsūdzības paredz no 30 gadiem ilga cietumsoda līdz mūža ieslodzījumam, bet atsevišķos gadījumos par šādu noziegumu var piespriest nāvessodu. V. Skota tuvinieku nolīgtais advokāts Kriss Stjuarts paziņojis, ka ģimene plāno iesniegt arī civilprasību pret policistu.

Fērgusonas rēgs

Lai gan Dienvidkarolīnas policija uz notikušo reaģējusi operatīvi, paralēlu izmeklēšanu uzsākusi arī Tieslietu ministrija un Federālais Izmeklēšanas birojs (FIB). «Beidzamajos mēnešos ASV uzliesmojuši protesti pēc gadījumiem, kad policijas virsnieki nogalina neapbruņotus tumšādainos. Protestētāji apsūdz policiju rasismā un pārmērīga spēka lietošanā,» raksta AFP. Ziņu aģentūra atgādina, ka par katalizatoru šiem protestiem kļuva pagājušā gada augustā Fērgusonā notikusī neapbruņotā tumšādainā pusaudža Maikla Brauna slepkavība un oficiālā reakcija uz to. Toreiz iepriekšējās izmeklēšanas zvērinātie, kuru vairākums bija baltie, neizvirzīja apsūdzību policistam Darenam Vilsonam, un pilsētiņu uz vairākām dienām pārņēma nemieri, kas izplatījās arī citviet valstī. Vēlāk līdzīgi incidenti notikuši Viskonsinas, Džordžijas, Ņujorkas un Kalifornijas štatos, bet pagājušā gada decembrī divi Ņujorkas policisti kļuva par atriebības upuriem – viņi tika nogalināti tāpēc, ka kāds viņu kolēģis bija nošāvis neapbruņotu tumšādaino. Reuters norāda, ka Fērgusonas konflikts gruzd vēl pašlaik – aprīļa sākumā tika publiskota pilsētas policijas darbinieku sarakste, kas liecina, ka viņu vidū valdījis diezgan rasistisks noskaņojums.

Varas iestādes nopietni uztvērušas to, ka daudzos ASV reģionos iedzīvotāji sākuši atklāti paust neuzticēšanos policijai. ASV prezidents Baraks Obama devis rīkojumu izveidot īpašu darba grupu, kas pētītu šīs problēmas cēloņus, Tieslietu ministrija veikusi pārbaudes un izmeklēšanas vairākās policijas pārvaldēs, bet FIB vadība atklāti atzinusi, ka rasistiski aizspriedumi ir viena no problēmām, kas traucē ASV policijai efektīvi strādāt. Lielā mērā tas ir saistīts ar demogrāfiju – lai gan ar katru gadu samazinās balto valsts iedzīvotāju procentuālais skaits, policijas darbinieku vidū viņu joprojām ir nospiedošs vairākums, un šie baltie uzskata, ka lielākus draudus sabiedrībai rada tumšādainie vai latīņamerikāņi, nevis viņu pašu rases pārstāvji, skaidro Reuters. Ziņu aģentūra norāda, ka no 100 000 Nortčārlstonas iedzīvotājiem gandrīz puse ir tumšādaino, bet policijas departamentā vērojama cita aina – tikai 18% darbinieku ir tumšādainie.

Eksperti uzskata, ka pirmais solis būtu panākt, lai policijā strādātu vairāk tumšādaino un latīņamerikāņu, it sevišķi reģionos, kur ir liels šādu iedzīvotāju īpatsvars. Bet ne mazāk nozīmīga ir arī likumsargu varenības un nesodāmības apziņas novēršana. Arī policistiem, kurus ASV likumdošana aizsargā ļoti stingri, būtu jāsaprot, ka ieroči viņiem izsniegti ne jau tāpēc, lai šautu uz neapbruņotiem cilvēkiem, uzskata K. Stjuarts, kurš cer, ka taisnīga tiesas prāva pret M. Sleigeru dos impulsu virzībai uz pareizo pusi.