Pagājušās nedēļas straujā Krievijas rubļa vērtības krišanās atbalsojusies arī Baltkrievijā. Lai gan formāli vietējās valūtas devalvācija nav notikusi, ārzemju valūtas sadārdzināšanās, uzliekot jaunu komisijas maksu, novedusi pie tā, ka veikalos par deficītu kļuvušas dažādas preces.
Krievijas un Baltkrievijas ekonomikas ir cieši saistītas (nākamā gada 1. janvārī stāsies spēkā vienošanās par Eirāzijas ekonomisko savienību, kurā bez šīm divām valstīm iekļāvusies arī Kazahstāna), tādēļ nebija šaubu, ka finansiālās nedienas Maskavā atstās iespaidu arī uz Baltkrieviju. Starptautiskās ziņu aģentūras norāda, ka A. Lukašenko šīs problēmas risinājis sev ierastā stilā – ar straujiem un izlēmīgiem lēmumiem, kas ekspertiem brīžam liek neizpratnē paraustīt plecus, bet iedzīvotājiem kārtējo reizi pārliecināties, ka viņi dzīvo valstī, kur visus lēmumus faktiski vienpersoniski pieņem prezidents.
Teorētiski Krievijas rubļa faktiskajai devalvācijai bija jānoved arī pie Baltkrievijas rubļa devalvācijas, par ko pagājušās nedēļas vidū brīdināja arī A. Lukašenko. «Nesteidzieties ar saviem rubļiem uz valūtas maiņas punktiem un nemainiet tos pret ārzemju valūtām. Situācija ir ļoti nopietna, un tas, vai būs nepieciešama devalvācija, atkarīgs tikai no mums pašiem – vai mēs savu rubli dzīsim lejup un satrieksim vai ne,» paziņojis prezidents. Nākamo dienu notikumi gan liecināja, ka ažiotāžas un panikas apturēšana nav bijusi viņa spēkos – pieprasījums pēc ārzemju valūtas stabili pārsniedza piedāvājumu, turklāt radās problēmas ar to, ka vietējie valūtas apmaiņas punkti vairs nevēlējās strādāt ar Krievijas rubļiem – Baltkrievijā visizplatītāko ārzemju valūtu.
Krievijas melnajai pirmdienai un melnajai otrdienai sekojusi Baltkrievijas melnā piektdiena, raksta Gazeta.ru. Kā izteicies A. Lukašenko, Minska «nevēlas skriet pakaļ Krievijai» un devalvēt savu valūtu, tādēļ ažiotāžas nomierināšanai izmantots cits paņēmiens – Nacionālā banka noteikusi 30% lielu komisijas naudu par valūtas pārdošanu. Savukārt otrs Nacionālās bankas rīkojums uzliek par pienākumu eksportētājiem vismaz 50% nopelnītās ārzemju valūtas pārdot brīvajā valūtas tirgū – līdz šim šis apjoms bija 30%. Līdz ar to formāli devalvācija nav notikusi, taču Baltkrievijas ekonomiskās izpētes un izglītības centra BEROC speciāliste Katerina Bornukova skaidrojusi, ka šo lēmumu rezultātā Baltkrievijas iedzīvotājus sagaida visas tās pašas negatīvās sekas, kas parasti pavada nacionālās valūtas vērtības kritumu, – tukšas veikalu letes, importa produkcijas cenu kāpums, pelēkais valūtas tirgus un ar to visu saistītā dzīves līmeņa pazemināšanās. Viņas prognoze par preču deficītu jau sākusi piepildīties.
Savukārt Baltkrievijas eksportētāji nevarēs cerēt uz tradicionālām priekšrocībām, ko dod devalvācija. «Oficiālais Baltkrievijas rubļa kurss nav mainījies, un tas nozīmē, ka mūsu produkcija Krievijā lētāka nekļūs,» konstatējis Alpari analītiķis Vadims Josubs. Tiek prognozēts, ka eksportētāji tagad darīs visu iespējamo, lai valūtas peļņa neatgrieztos Baltkrievijā, jo var rasties paradoksāla situācija, – pēc tam, kad likumā noteiktie 50% valūtas peļņas pārdoti par biržas kursu, tūdaļ pat var rasties nepieciešamība ārzemju valūtu atkal iegādāties, bet nu jau ar 30% uzcenojumu.
Vēl nesaprotamāka par šiem Nacionālās bankas lēmumiem ir sestdien valdības izdotā direktīva, kas aizliedz patēriņa preču cenu celšanu. Pēc tam, kad valdība, lai apliecinātu, ka direktīvas pārkāpšanu necietīs, apturējusi vismaz 13 interneta veikalu darbību, dažādu preču deficīts ir novērojams aizvien lielākā skaitā veikalu, – ražotāji un tirgotāji nav ar mieru produkciju pārdot par cenām, kas tiem sagādā zaudējumus. Tikmēr A. Lukašenko, kurš beidzamo nedēļu laikā jau vairākkārt asā tonī kritizējis Krievijas politiku un ekonomiskos lēmumus, pieprasījis, lai Maskava pārstāj vērsties pret baltkrievu pārtikas preču eksportētājiem (Krievijā ir pamatotas aizdomas, ka tie tirgo rietumvalstu produkciju, uz kuru attiecas sankcijas), turklāt vēlas, lai Krievija par šo produkciju norēķinātos dolāros vai eiro, nevis Krievijas rubļos.