Lietuvas armijas dežūrvienībās noteikta paaugstināta kaujas gatavība
Lietuvas Bruņoto spēku dežūrvienībās no svētdienas noteikta paaugstināta kaujas gatavība, reaģējot uz Krievijas militārajām aktivitātēm Baltijas valstu robežu tuvumā un Baltijas jūrā, kas pēdējo dienu laikā pastiprinājušās, pirmdien paziņojusi Aizsardzības ministrija.
Augstāka kaujas gatavība noteikta ātrās reaģēšanas spēkos un dažās mierlaika uzdevumu operāciju spēku vienībās.
Kā skaidrojis aizsardzības ministrs Jozs Oleks, runa ir par standartprocedūru, kāda viņa pilnvaru termiņa laikā vien noteikta jau trešo reizi. Tiesa gan, šis laikam esot pirmais gadījums, kad par to tiek informēta sabiedrība, vēsta portāls "15min.lt".
Tikmēr Lietuvas Bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks, ātrās reaģēšanas spēku pavēlnieks Vilmants Tamošaitis pastāstījis, ka paaugstinātā kaujas gatavība būs spēkā, "kamēr to pieprasīs drošības situācija". Pēc viņa teiktā, kopš aizvadītās nedēļas nogales "vērojama pastiprināta Krievijas spēku aktivitāte Kaļiņingradas apgabalā un rietumdaļā".
"Dežurējošās vienības šobrīd ir gatavas reaģēt uz iespējamiem draudiem ļoti īsā laikā. To reakcijas laiks jau tā ir ļoti īss, bet šobrīd konkrētām vienībām noteikts kazarmu režīms," viņš uzsvēris, piebilstot, ka drošības situāciju nemitīgi uzrauga un izvērtē arī armijas izlūkošanas speciālisti.
Pēc ministra teiktā, paaugstināta kaujas gatavība tiek noteikta gadījumos, kad pie Lietuvas robežām vērojama Krievijas militāro aktivitāšu pastiprināšanās. "Šobrīd Kaļiņingradas apgabalā norisinās Krievijas bruņoto spēku mācības, turklāt Baltijas jūrā manevrē viņu karakuģi un lidmašīnas," stāstījis Oleks.
Tomēr šķiet, ka šī ir pirmā reize, kad par paaugstināta kaujas gatavības līmeņa noteikšanu informēta visa sabiedrība. Tam ir vairāki iemesli.
Pirmkārt, šā gada sākumā Krievija vienpusējā kārtā pārtrauca vienošanos, kas paredz informēt par gaidāmajām mācībām. Otrkārt, ģeopolitiskā situācija šobrīd ir neierasta un saspringta.
Kā paziņojusi Aizsardzības ministrija, sestdien Baltijas jūras neitrālajos ūdeņos novērota 22 Krievijas Federācijas karakuģu grupa militāro lidmašīnu pavadībā. Saskaņā ar Lietuvas Gaisa kara spēku novērošanas datiem šīs grupas sastāvā varēja būt transportlidmašīnas un bumbvedēji, ko identificējuši kaimiņvalstu iznīcinātāji. NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji tā dēļ nepacēlās gaisā, bet novērot situāciju jūrā tika nosūtīts Lietuvas Jūras kara spēku patruļkuģis "Žemaitis".
Svētdien NATO patruļlidmašīnas pacēlās gaisā trīs reizes, atpazīstot un pavadot virs neitrālajiem Baltijas jūras ūdeņiem lidojošas lidmašīnas - četrus Krievijas stratēģiskos bumbvedējus "TU-95" un divus stratēģiskos bumbvedējus "TU-22", kas lidojuši ar izslēgtiem automātiskajiem atbildētājiem, nereaģējot uz NATO iznīcinātāju pilotu mēģinājumiem nodibināt radiosakarus, trīs militārās transportlidmašīnas "TU-134", kas lidojušas no kontinentālās Krievijas uz Kaļiningradu un atpakaļ saskaņā ar plānu, bet ar izslēgtiem atbildētājiem un identificētas divreiz, kā arī vienu militāro transportlidmašīnu "AN-72", kas lidojusi saskaņā ar plānu, bet bez atbildētāja, un vienu militāro transportlidmašīnu "AN-26", kas lidojusi saskaņā ar plānu un ar atbildētāju.