Prokrieviskie separātisti trešdien Ukrainas austrumos turpināja mēģinājumus izlauzties caur valdības spēku pozīcijām pie Krievijas robežas, un mēģinājumi panākt uguns pārtraukšanu kārtējo reizi ir izgāzušies.
Kopš Ukrainas armija 5.jūlijā atbrīvoja Slovjansku, cīņas ir pieņēmušās spēkā, un pēdējo dienu laikā Ukraina un Krievija apmainījušās ar apsūdzībām par savas teritorijas apšaudi.
Ukrainas armija ziņo, ka 24 stundu laikā krituši 11 karavīri, lielākoties sadursmēs pie robežas.
Pēdējās dienās Ukrainas armija pastiprināti cenšas nostiprināt abu valstu robežu, lai novērstu kaujinieku un bruņojuma ievešanu no Krievijas. Nacionālās drošības padomes preses centra pārstāvis Andrijs Lisenko žurnālistiem pavēstīja, ka arī naktī uz ceturtdienu separātisti ir uzbrukuši armijas pozīcijām pierobežā.
Uzbrukums no slēpņa naktī noticis pie Izvarino robežpunkta, bet no rīta notikušas sadursmes pie Stepanivkas, separātistiem mēģinot izlauzties no armijas aplenkuma, informēja Lisenko.
"Uz [Ukrainas] pretterorisma operācijas pozīcijām tika raidīti tanku un mīnmetēju šāviņi, kā arī raķetes," pastāstīja Lisenko, piebilstot, ka bojā gājušo skaits vēl tiek noskaidrots.
Divas dienas pēc Ukrainas transportlidmašīnas "An-26" notriekšanas, Ukrainas kara aviācija atsākusi lidojumus virs Ukrainas austrumiem.
Kijeva iepriekš paziņojusi, ka lidmašīnai, domājams, trāpījusi raķete, kas izšauta no Krievijas teritorijas.
Savukārt ceturtdien Ukrainas varasiestādes paziņoja, ka iepriekšējā dienā Krievijas iznīcinātājs sašāvis ukraiņu kara lidmašīnu "SU-25", kas atradusies virs Ukrainas teritorijas. Pilots esot katapultējies.
Iepriekš tika ziņots, teroristu raķete trešdien trāpījusi iznīcinātajam "SU-25", bet pilots veicis veiksmīgu ārkārtas nosēšanos, un lidmašīnai esot tikai nelieli bojājumi.
Pagaidām nav skaidrs, vai runa ir par vienu un to pašu incidentu vai arī par diviem atsevišķiem notikumiem.
Pēdējo dienu notikumu eskalācija atkal raisījusi bažas par iespēju, ka Krievija veiks tiešu uzbrukumu Ukrainai. Pēdējās nedēļās bija novērojama šķietama Krievijas prezidenta Vladimira Putina vēlme no konflikta norobežoties. Putins atsauca desmitiem tūkstošus karavīru, kas bija sakoncentrēti pie robežas, taču Kijeva brīdina, ka pie Krievijas un Ukrainas robežas novietotā Krievijas karaspēka skaitliskais sastāvs atkal palielinās.
Ukrainas prezidents Petro Porošenko telefona sarunās ar Vācijas Kancleri Angelu Merkeli un Eiropadomes prezidentu Hermanu van Rompejau atkārtoti apstiprinājis, ka kaujinieki un smagais bruņojums Ukrainā nonāk no Krievijas.
"Viss, kas notiek Ukrainā ir Krievijas izplānots kopš 2004.gada. Putinam ir skaidrs plāns, un tas ir Ukrainas iznīcināšana un savas ietekmes nostabilizēšana bijušajās padomju valstīs," savā tīmekļa vietnē savukārt norādījis Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks.
Kopš valdības aprīlī valsts austrumos sāka pretterorisma operāciju, krituši aptuveni 270 Ukrainas armijas karavīri. Iznīcināti arī simtiem separātistu, taču konkrēti dati nav pieejami. Tiek ziņots, ka simtos mērāms arī upuru skaits civiliedzīvotāju vidū.
Lisenko pastāstīja, ka pēc Slovjanskas atbrīvošanas no teroristiem, masu apbedījumos atrasti simtiem prokrievisko kaujinieku līķi.
"Dažus no kapiem teroristi bija mīnējuši," viņš teica, sīkāku informāciju nesniedzot. Valdība vairākas reizes ziņojusi par lielu iznīcināto teroristu skaitu, taču šīs ziņas nav guvušas neatkarīgu apstiprinājumu.
Otrdien plānotajās pārrunās vajadzēja piedalīties tā dēvētajai kontaktgrupai, kuras sastāvā ir Ukrainas un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāvji, kā arī Krievijas vēstnieks Kijevā, taču šīs sarunas tā arī nenotika.
"Saskaņā ar kontaktgrupas domām tas norāda uz separātistu nevēlēšanos piedalīties sarunās par abpusēja pamiera noslēgšanu," teikts otrdien publicētajā EDSO ziņojumā.
Pašpasludinātās "Doņeckas tautas republikas" "premjerministrs" Aleksandrs Borodajs žurnālistiem vēlāk paziņoja, ka sarunas varētu notikt ceturtdienas vakarā. Šo informāciju kontaktgrupa nav vēl apstiprinājusi.
Pēc Slovjanskas zaudēšanas, simtiem teroristu devušies uz Doņecku, paziņojot, ka no tās neatkāpsies. Šobrīd tūkstošiem cilvēku dodas prom no pilsētas, baidoties no valdības uzbrukuma.
Ielās redzams arvien mazāk cilvēku un automobiļu. Lielākā daļa no bankām, veikaliem un bāriem ir slēgta. Nedarbojas arī naudas izmaksas automāti un luksofori.