Bijusī Ukrainas premjerministre un valdošas koalīcijas lielākās partijas "Batkivščina" ("Tēvzeme") līdere Jūlija Timošenko otrdien pauda atbalstu izmaiņām konstitūcijā, vienlaikus mudinot deputātus nepieļaut, ka valsts kļūst nepārvaldāma.
"Pēc revolūcijas Ukraina sagaida īstas izmaiņas. Ja nebūs īstu izmaiņu, tad, lai arī cik daudz mēs reformētu konstitūciju, sabiedrība nejutīs, ka mēs darām tiešām svarīgu darbu," sacīja ekspremjere.
Viņa norādīja, ka daudzos gadus, kurus viņa ir strādājusi parlamentā, runa allaž ir bijusi par vietējās pašpārvaldes orgānu pilnvaru paplašināšanu.
Timošenko sacīja, ka atbalsta šādas iniciatīvas.
Vienlaikus viņa aicināja, paplašinot pilnvaras vietējā līmenī, nepazaudēt valsts pārvaldāmību.
"Tāpēc es lūgtu, lai deputāti izdarītu visu, lai, atverot iespējas vietējai pašpārvaldei, mēs nekādā gadījumā nezaudētu iespēju būt par vienotu un pārvaldāmu valsti," sacīja ekspremjere.
Viņa arī atzina, ka tautai ir maz ticības konstitūcijai un varai.
"Tāpēc mūsu uzdevums ir atdot tautai atpakaļ ticību konstitūcijai," sacīja Timošenko.
Viņa arī aicināja deputātus vienoties, lai "parlaments vairs nestrādātu par ēnas zonas naudu".
Ukrainā 25.maijā notiks prezidenta vēlēšanas, kurās kandidē arī Timošenko.
Premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks otrdien parlamentā paziņoja, ka Ukrainas jaunās konstitūcijas teksts ir jāparaksta un jāsaskaņo Augstākajā radā līdz 25.maijam.
"Šis dokuments ir jāparaksta līdz 25.maijam, lai katrs ukrainis zinātu par prezidenta, kuru viņš ir izraudzījies, nākotnes pilnvarām," sacīja Jaceņuks.
Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki šomēnes Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.
Putins visu Krimas krīzes laiku kategoriski noliedza, ka Krimā atrastos Krievijas karavīri, un apgalvoja, ka tur darbojas tikai un vienīgi Krimas "pašaizsardzība".
Neraugoties uz to, viņš 17.aprīlī televīzijas "tiešās līnijas" pārraides gaitā atzina, ka pirms Krimas "referenduma" un arī turpmāk Krimas pussalas teritorijā atradās vairāk nekā 20 000 Krievijas karavīru.